"Nedēļas fokusā" TVNET žurnāliste Vikmane-Vizgunova ⟩ Ukrainas sievietes Latvijā - pelnītājas un ģimenes galvas (2)

Neapšaubāmi ukraiņu bērniem grūtības sagādā valodas barjera, jo skolās mācības norit latviešu valodā. Tāpat uz Latviju atbēgušās ģimenes lolo cerības drīz atgriezties Ukrainā un tāpēc vēl paralēli mācībām Latvijā bērni tālmācībā izglītojas Ukrainas skolās, līdz ar to slodze ir diezgan liela. Vienlaikus jāņem vērā, ka bēgļu bērnu izglītības līmenis atšķiras un reizēm izglītībā novērojami robi, kas kara dēļ radās jau iepriekšējā mācību gadā.

Valodas barjera un neskaidrība par to, cik ilgi bēgļi Latvijā uzturēsies, ir faktori, kas reizēm ietekmē darba devēja lēmumu par Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanu darbā. Lai bēgļiem palīdzētu, aktīvi iesaistās gan nevalstiskās organizācijas un biedrības, gan arī nevar nepieminēt valsts un pašvaldību atbalstu. Tiesa, arī tur būtu jāveic uzlabojumi, lai palīdzības lūdzēji neizkristu cauri birokrātijas sietam un cilvēkiem būtu skaidrība, kādu atbalstu un cik ilgu laiku viņi varēs saņemt.

Tāpat jārēķinās, ka, kamēr Ukrainā notiks karš, bēgļu straumes turpinās plūst uz Eiropu, un arī jāņem vērā, ka ne visi atbraukušie varēs pēc kara uzreiz atgriezties, jo daudzu mājas ir iznīcinātas.

Runājot par Ukrainas bēgļu ikdienu, pētniece norāda, ka iezīmējas vairākas sadzīviskas problēmas, kas nav svešas arī Latvijas iedzīvotājiem: bērnudārzu rindas, pakalpojumu pieejamība, darba apvienošana ar bērnu pieskatīšanu, palīdzēšanu vecākiem, kas nereti ir ar invaliditāti vai cieš no smagām slimībām u.c. “Šeit nozīmīga loma ir pašvaldībām, un te ir svarīga mijiedarbība starp valsti un vietvaru, lai bēgļi saņemtu maksimāli labāko un efektīvāko palīdzību.”

Vizgunova-Vikmane norāda, ka Ukrainas sievietēm Latvijā ir jānes ļoti smags slogs: viņas ir ne tikai pelnītājas, bet arī ģimenes galvas, kas vēl ikdienā cieši seko līdzi tam, kas frontē notiek ar viņu vīriem, brāļiem un tēviem. “Psiholoģiski tas ir ārkārtīgi prasīgi, un šeit mēs runājam par tādiem faktoriem kā izdegšana un agrīnas veselības problēmas.”

Sarunas noslēgumā TVNET žurnāliste uzsver, ka mums kā medijam ir atbildība runāt par šo jautājumu un pieredzēm. Viņa arī uzteic nevalstisko sektoru, kas aizvien nesavtīgi iesaistās bēgļu atbalsta nodrošināšanā, kā arī atzīmē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu, jo tieši šis dienests nereti ir pirmais, kas Ukrainas bēgļus uzņem un sniedz viņiem pirmo palīdzību. Tāpat nozīmīgi ir apkopot un publicēt aculiecinieku stāstus par karā pārdzīvoto un Krievijas veiktajiem kara noziegumiem. "Jo vairāk dokumentēsim piedzīvoto, jo vairāk mēs spēsim nodrošināt starptautisko atbalstu, lai Ukraina pēc kara veidotos stipra, demokrātiska un vesela."