Armijai nozagtās iekārtas bijis ASV dāvinājums, dažādas preces iznestas teju desmit gadu garumā (9)

2017. gada agrā pavasarī ASV Latvijas armijai uzdāvināja preces, kuru vidū bija arī nakts redzamības iekārtas. Aptuveni pēc gada, amerikāņu partneri interesējušies par šīm iekārtām un to izmantošanu, un tieši tad atklājies, ka to noliktavā nemaz nav.

Sabiedrotie bija ieradušies uz ikgadējo pārbaudi, kad atklāja, ka iekārtas ir pazudušas. Turklāt, kā noskaidrojās vēlāk, nakts redzamības ierīces nepilnu 160 tūkstošu ASV dolāru vērtībā gada laikā tā arī nebija ņemtas uzskaitē un nevienam nebija nodotas atbildīgā glabāšanā.

Militārā policija roku rokā ar prokuratūru sāka izmeklēšanu, un atklāja visai neglītu ainu – teju desmit gadu garumā no armijas bija pazudušas ne tikai šīs iekārtas, bet šaujamieroču munīcija, durkļi, magazīnas, patronas - kopumā vairāk nekā 339 tūkstošu eiro vērtībā (339 663 eiro).

Kā raidījumam stāsta Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma, “viss sācies ar to, ka tika pārkāptas munīcijas uzskaites prasības - struktūrvienībā, kas deva iespēju šo munīciju neuzskaitīt. Tālāk radās iespēja slēptā veidā šo munīciju un aprīkojumu - tai skaitā durkļus, magazīnas, patronas, tēmekļus, prettiesiskā veidā no šīm noliktavām izgūt, un tālāk arī tad nodot tālāk citām personām.

Tiesai nosūtītajā lietā četrus nu jau bijušos karavīrus apsūdz par šaujamieroču munīcijas piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Raidījums noskaidrojis, ka starp apsūdzētajiem ir Deniss Artamonovs, ilggadējs Militārās policijas karavīrs, kurš agrāk, vēl pirms šiem notikumiem, vadījis arī vienu no apbruņojuma noliktavām, bet pēdējos gadus strādājis Apvienotajā štābā. Vēl viens no apsūdzētajiem - apbruņojuma noliktavas speciālists, Konstantīns Firsovs, kurš Nodrošinājuma pavēlniecībā dienēja kopš 2012. gada. Viņš strādā uzņēmumā, kas darbojas ar kara vēstures rekonstrukciju. Lietā nav faktu par to, ka armijas preces būtu nonākušas šeit.

Apsūdzētajiem karavīriem par preču “sagādāšanu” no armijas noliktavas ticis maksāts, tāpēc amatpersonas sauktas pie atbildības par mantisku noziedzīgu nodarījumu.

Tikai viens no karavīru četrotnes kontaktējies ar ieroču un munīcijas pārdevēju, privātpersonu Andreju Staņiševski.

Staņiševski apsūdz noziegumu organizēšanā, šaujamieroču munīcijas iegūšanā un arī to nelikumīgā vešanā pāri Latvijas robežām. Tirgots lielākoties uz Eiropas Savienības valstīm, bet ne tikai. Taču virsprokurore konkrētas piegādes valstis neatklāj, un uz “de facto” jautājumu, vai kaut kas varētu būt nonācis arī nedraudzīgā kaimiņvalstī, neatbild.

Preces tika pārdotas, mainot to nosaukumu – pircējiem tie bija priekšmeti ar nosaukumu “rotaļlieta”. Darījumi varēja notikt arī attālināti, ņemot vērā, ka saņēmēji atradās arī aiz Latvijas robežām.

Kratīšanās pie Staņiševska atrada daļu no armijai nozagtā. Visas ASV dāvinātās nakts redzamības iekārtas nav atgūtas. Viņu kopā ar dzīvesbiedri apsūdz arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, iespējamā summa - gandrīz divsimt tūkstoši eiro (183 000 eiro). Šogad ar tiesas spriedumu viņiem konfiscēti dažādi kustami un nekustami īpašumi.

Neviens no kopumā sešiem apsūdzētajiem šobrīd apcietinājumā neatrodas.

Staņiševski trīs gadus vēlāk atkal aizturēja saistībā ar nelegālu šaujamieroču, sprāgstvielu un munīcijas izgatavošanu, iegādāšanos un glabāšanu. Pie viņa uzgāja arī vairāk nekā astoņus tūkstošus rūpnieciski ražotas patronas, NATO standarta ieročiem. Atrada arī iekārtu slāpētāju, ko lieto, lai izvairītos no, piemēram, noklausīšanās. Par šo noziegumu viņš jau notiesāts – ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. No lietisko pierādījumu uzskaites saprotams, ka atrastas arī dažādas bruņu plāksnes un ķiveres. No kurienes nākušas šīs preces – nav zināms.

Tomēr – kā šāda afēra bija iespējama tik daudzu gadu garumā?

“Šeit atkal ir tas pats stāsts par to, ka iekārtas netika ņemtas uzskaitē, līdz ar ko radās brīva iespēja tās arī tālāk noziedzīgā kārtā atsavināt, saka virsprokurore.

NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atzīst: “Šī darbība bija iespējama tikai tāpēc, ka šie četri noziedznieki, kas īstenībā izmantoja savas iespējas veikt šīs darbības, un viņi, protams, paredzēja, ka inventarizācijas komisija pēc tās vecās sistēmas neatklās viņu darbību.”

Tajā, ka preces no armijas noliktavas bez bēdu nestas laukā septiņu gadu garumā, armijas komandieris vaino arī lēno dokumentu apriti, gan no Latvijas, gan no sadarbības partneru puses.

“de facto” zināms, ka līdz šim notikumam Nodrošinājuma pavēlniecībā materiāli tehniskie līdzekļi uzskaitīti samērā haotiski, kas arī liedzis precīzi savilkt galus. Piemēram, specifiski zābaki ierakstīti vienkārši kā – zābaki, bet “tēmēšanas komplekts” izticis bez citiem parametriem.

Auditā, kas tika veikts neilgi pēc nozieguma atklāšanas, tika saskaitīts, ka Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centrā materiālā atbildībā nebija ņemtas preces vairāk nekā 21 miljona eiro apmērā. Taču arī tam rasts attaisnojums.

“Momentāni pieprasīju paskaidrojumu no Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera, un man paskaidrojumos tika iesniegta informācija, kas attaisnoja šādu būtību. Jo tai momentā notika šī reorganizācija, un par 21 miljonu bija ienācis iekšā sūtījums no mūsu partneriem, kur šīs kārtības ieskatā bija pieņemts pagaidu glabāšanā, bet viņa nebija pieņemta materiālā atbildībā,” stāsta Kalniņš.

Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons saka: “Sistēmai jāstrādā tādā veidā, lai prece tajā brīdī, kad tiek ievesta, maksimāli ātri tiktu iegrāmatota. Tā nevar būt, jo tajā brīdī, kad prece netiek iegrāmatota, visa pārējā grāmatvedība aiziet faktiski šreijā, ja tā var teikt.”

Pēc Bruņotajos spēkos notikušās dienesta pārbaudes sodītas astoņas personas. Augstākā no tām – Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centra vadītājs, kuram izteikts rājiens un pārcelts uz citu amatu.

Pēc visa notikušā 2018. gada nogalē aizsardzības ministrs armijas komandierim lika izvērtēt arī tā laika Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera Kaspara Zdanovska atbildību. Kalniņš to izvērtējis, balstoties uz paša Zdanovska iesniegto ziņojumu. “Netika atklāta cēloņsakarība ar viņa atbildību tieši par šo konkrēto gadījumu,” saka Kalniņš. Precizējot, vai ir bijusi komisija, kas to vērtēja, Kalniņš atbild: “Nebija. Mans personīgais izvērtējums - atbilstoši uz viņa ziņojumu.”

Savukārt Zdanovskis pats, lūgts novērtēt paša atbildību visā notikušajā, norāda, ka tas ir “interesants” jautājums. “Ttajā konkrētajā laikā es vadīju pietiekoši lielu iestādi, ar pietiekoši daudzām struktūrvienībām, un teiksim, šī konkrētā noliktava nekādā gadījumā nebija manā tiešā pārraudzībā. Es gribētu arī teikt, ka tajā laikā spēkā esošās procedūras bija, manuprāt, pieņemamas - ja nebūtu šādi iestājušies apstākļi ar dokumentāciju, un nebūtu noziedzīgs nodarījums,” saka bijušais Nodrošinājuma pavēlniecības komandieris, tagad NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis.

Bijušais Nodrošinājuma pavēlniecības šefs nepilnus divus gadus vēlāk tika paaugstināts amatā, kļūstot par NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku apgādes jautājumos.