Kā tuvākajās desmitgadēs mainīsies ceļošana ar lidmašīnu? Aviācijas nākotne (1)

Pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) datiem 2021. gadā pasaulē bija veikti ap 2,2 miljoniem civilās aviācijas lidojumu, ar kuriem ceļoja ap 40 miljoniem pasažieru. Tas vien liecina par to, ka šāda veida pārvietošanās ir nozīmīgs ieguldījums pasaules ekonomikā.

Kopš 1994. gada 7. decembrī atzīmē Starptautisko civilās aviācijas dienu ar mērķi uzsvērt aviācijas nozīmi un devumu cilvēcei.

Pēdējos 100 gados drošība ir bijusi aviācijas nozares augstākā prioritāte. Tehnoloģiju attīstība, personāla apmācība un riska pārvaldība ir devušas ievērojamus uzlabojumus. Taču diemžēl, lai to panāktu, bija jāmācās arī no pagātnes notikumiem.

Par šādiem notikumiem stāsta “National Geographic” raidījums “Aviokatastrofu izmeklēšana: īpašais ziņojums”. Jau šobrīd izskan prognozes par to, kāda būs ceļošana ar lidmašīnu pēc 2035. gada. Svinot Starptautisko civilās aviācijas dienu, “National Geographic” piedāvā iepazīties ar nākotnes tendencēm un uzzināt, kas sagaida ceļotājus tuvākajās desmitgadēs!

Ar ūdeņradi darbināmas lidmašīnas

Ūdeņradis aviācijā tika izmantots jau 20. gadsimta sākumā, taču dirižabļa “Hindenburg” katastrofa 1937. gadā apturēja ūdeņraža uzvaras gājienu.

2000. gadu sākuma tika īstenots ES projekts “Cryoplane” ar mērķi izvērtēt ar ūdeņradi darbināmu lidmašīnu ilgtspējību. Šis projekts gan neguva vērā ņemamus panākumus.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem ūdeņraža izmantošana atkal ir aviācijas industrijas dienas kārtībā. Pasaulē lielākais lidmašīnu ražotājs “Airbus” novembra beigās paziņoja, ka turpina strādāt pie tā, lai līdz 2035. gadam ieviestu ar ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu.

Ir zināms, ka “Airbus” strādā pie “Zero-E” ūdeņraža hibrīda lidmašīnas izstrādes. Tajā paredzētas vietas 110 pasažieriem. Kā izriet no nosaukuma, lidojumi ar to būs pilnībā bez siltumnīcefekta gāzu emisijām.

“Zero-E” lidmašīnas paredzēts aprīkot ar gāzes turbīnu dzinējiem, kas izmantos šķidro ūdeņradi, lai ražotu elektrību. Pēc dažiem gadiem plānots sākt šāda veida dzinēju testēšanu.

Aviācija pašlaik rada 3,6% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo modernās lidmašīnas kā degvielu izmanto petroleju. Ar ūdeņradi darbināmas lidmašīnas varētu parādīties jau 2035. gadā, un šīs lidmašīnas varētu pārvadāt ievērojami vairāk pasažieru nekā līdz šim.

“V” formas lidmašīnas

Savukārt Nīderlandes aviokompānija KLM sadarbībā ar Delftas Tehnoloģiju universitāti strādā pie "Flying V" lidmašīnas izstrādes. Viņi uzskata, ka šis ir gaisa kuģis, kas var padarīt ceļojumus ar lidmašīnu lētākus un videi draudzīgākus.

Jāpiebilst, ka šī lidmašīna gan izskatā, gan konstrukcijās radikāli atšķirsies no ierastajām lidmašīnām. Izstrādātāji apgalvo, ka “V” forma rada mazāku gaisa pretestību nekā standarta lidmašīnai, kā arī palīdz samazināt gaisa kuģa svaru.

Paredzēts, ka pasažieru kabīnes būs katrā V formas lidmašīnas pusē. Plānots, ka “Flying V” būs vieta apmēram 300 pasažieriem. Uzņēmums apgalvo, ka šāda veida lidmašīna varētu piedāvāt par 20% lielāku degvielas patēriņa efektivitāti nekā ierastās A350 tipa lidmašīnas.

Guļamlidmašīnas

Aviokompānijas pastāvīgi meklē veidus, kā maksimāli palielināt cilvēku skaitu katrā lidojumā. Viens no veidiem, kā to varētu izdarīt ir, piemēram, guļambusu un vilcienu iekārtojumam līdzīgas ekonomiskās klases, kas sola vairāk vietas pasažieriem.

Viens no piedāvātajiem variantiem ļaus ekonomiskajā klasē lidojošiem pasažieriem apgulties. Augšējie sēdekļi būs aprīkoti ar izvelkamām kāpnēm, lai pasažieri varētu ērti uzkāpt savā vietā un atkal lejā.

Katram sēdeklim būs arī kāju paliktnis, lai nodrošinātu vairāk personiskās telpas un dažādu līmeņu gulēšanas pozīcijas. Konfigurācija var būt pat pietiekami liela, lai vecāki un mazi bērni varētu gulēt kopā.

Labākas izklaides iespējas

Turpinoties tehnoloģiju attīstībai, mēs, visticamāk, redzēsim vairāk iespēju pasažieriem baudīt aizraujošu pieredzi lidojuma laikā.

Nākotnes izklaides iespējas lidojuma laikā ietvers vairāk ekrānu, vairāk tiešsaistes spēļu un pat iespēju apgūt zinības lidojuma laikā, pēcāk saņemot sertifikātu. Iespējams arī, ka nākotnē lielās filmu studijas varēs piedāvāt savu jaunāko filmu pirmizrādes lidmašīnās vēl pirms to oficiālās parādīšanās kinoteātros.

Kompānija “Panasonic” arī izstrādā veidus, kā uzlabot pasažieru labsajūtu lidojumos, piemēram, iestatot apgaismojumu, kas regulē diennakts ritmus tālsatiksmes lidojumos. Būs arī iespēja slāpēt troksni salonā, lai veicinātu labāku miegu. Tiek strādāts arī pie tehnoloģijas, kas absorbē nepatīkamas smakas un attīra gaisu.

Aviokompānijas arī vēlas sniegt ceļotājiem aizraujošāku pieredzi lidojumos. “Alaska Airlines” un “British Airways” vairākos maršrutos ir izmēģinājuši “SkyLight” virtuālās realitātes austiņas pirmās klases pasažieriem.

Nākotnes pasažierim būs iespēja iepirkties lidojuma laikā un saņemt iegādāto pirkumu lidostā uzreiz pēc izkāpšanas no lidmašīnas vai ar piegādi viesnīcā vai mājās.

Ja visas šīs prognozes īstenosies, tad ceļošana ar lidmašīnu būs aizraujošāka, lētāka, ērtāka un videi draudzīgāka.

Sagaidāms, ka nākotnē ceļošana ar lidmašīnu kļūs vēl drošāka, jo aviācijas nozare ir guvusi pieredzi no katras piedzīvotās situācijas. Jebkura aviokatastrofa tiek rūpīgi izmeklēta, tiek izdarīti secinājumi, kā arī ieviesti uzlabojumi, lai negadījumi vairs neatkārtotos.

Par to stāsta “National Geographic” raidījums “Aviokatastrofu izmeklēšana: īpašais ziņojums”, kura autori pēta katastrofu cēloņus un parāda, kā mainījušies likumi un regulējumi, lai incidentus novērstu.

Raidījumu “Aviokatastrofu izmeklēšana: īpašais ziņojums” skaties 7. decembrī plkst. 19.00 kanālā “National Geographic”!