Pilsētas sistēma – tās ir arī ērtības, mazākas regulārās apkalpošanas izmaksas. Ja vismaz reizi gadā ir jāmaksā par asenizācijas pakalpojumiem, tad tomēr atmaksājas ieguldīt vairāk līdzekļu mājas būvniecībā vai remontā, lai sakārtotu savu pieslēgumu pilsētas kanalizācijas sistēmai.
Berģu apkaime ir viena no tām, kas mērķtiecīgi rīkojas, lai izmantotu pašvaldības līdzfinansējumu kanalizācijas un ūdensvada individuālo pieslēgumu ierīkošanai. “Mūsu izvēlei par labu būtisks faktors bija zaļā domāšana un rūpes par vidi, kurā vēlamies dzīvot. Notekūdeņi ietekmēja gruntsūdeņus, kas ietecēja upēs un Juglas ezerā, ūdenstilpnēm pakāpeniski aizaugot. Sev un bērniem vēlamies saglabāt Juglas ezera pieejamību, drošu peldēšanos,” komentē Inese Neļķe, biedrības “Berģinieki” valdes locekle.
Diskusijas dalībnieki piekrita tam, ka vides saglabāšanas jautājumos nozīmīga ir katra cilvēka individuālā iesaistīšanās. Tie, kuri grib kaut ko sasniegt, mērķtiecīgi virzās uz priekšu, praktiski vienmēr arī panākot risinājumu. Turklāt jāatceras, ka mūsu individuālā brīvība un izvēle kaut ko darīt vai nedarīt, ietekmē arī apkārtējos un viņu dzīves kvalitātes līmeni.
Krišjānis Krūmiņš noslēdz: “Zaļie un dabai draudzīgie risinājumi nav kādas augstākas varas noteikti. Mums katram ir tiesības pieprasīt no otra, no sava kaimiņa, dzīvi tīrā vidē un to, lai kāds to nepiesārņo. Sabiedrībai jāskaidro, ka tas nav tikai pienākums pret planētu vai Eiropas Savienību, bet arī pareizais ceļš ilgtspējīgai resursu izmantošanai un tīrai videi savā apkaimē. Tāpēc to labāk izdarīt šobrīd, kamēr pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Rīgas domes līdzfinansējums, “Rīgas ūdens” atbalsts norēķiniem vairāku gadu garumā. Bezdarbībai tagad nav attaisnojuma, tas ir darīšanas un lēmumu pieņemšanas jautājums.”