Izrādās, ka arī antīkās skulptūrās redzami falli

Metropolitēna muzeja mājaslapa liecina, ka šādas skulptūras parasti izstādītas uz ceļiem, robežteritorijās, pie vārtiem un kapenēm. Raksta titulattēlā redzamais herms datējams ar 490 gadu p.m.ē. un radīts Grieķijas provincē Arkādijā. Arkādijas reģions bija bagāts ar aitu un kazu ganāmpulkiem. Iespējams, ka šī īpaši smalkā bronzas figūra tika iesvētīta Hermeja svētnīcā.

Attēlā redzamā skulptūra veidota no kvadrātveida pīlāra, uz kura atrodas dieva galva un falls. Skulptūra savu vārdu iegūst no Hermeja, antīkās Grieķijas dievu panteona emisāra jeb dievu vēstneša. Hermejs bija pazīstams arī kā ceļotāju, kopienu, māju, ieeju un izeju, kā arī ganāmpulku sargs. Antīkajā Romā Hermejs saukts par Merkūriju.

TVNET jau iepriekš ziņojis, ka novembra nogalē pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Marka Rotko mākslas centrs izņēmis no ekspozīcijas trīs šoruden atklātas izstādes darbus.

Igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstāde "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" raisīja sabiedrībā neizpratni. Piemēram, uz viena no darbiem ar nosaukumu "Dicksus" mākslinieks uz krusta izvietojis un zīmējis vīriešu dzimumlocekļus.

Rotko mākslas centrs un Daugavpils dome saņēma virkni reliģisko konfesiju, dažādu kultūras biedrību un iedzīvotāju vēstules ar šīs izstādes nosodījumu un aicinājumu ekspozīciju noņemt.

Reaģējot uz aicinājumu, no izstādes tika izņemti trīs no trīsdesmit igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa darbiem – cikla "Your own alternative Jesus" jeb "Tavs alternatīvais Jēzus" darbi "Tauta ir aunu bars", "Juzy" un "Dicksus".

Notikums mākslinieku aprindās raisījis uztraukumu, paužot raizes par cenzūru. Tādu viedokli paudis arī kultūras ministrs Nauris Puntulis. Jautājums apspriests arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.