"Valsts nacionālās drošības intereses" ir arguments, kuru pēdējās dienās dzird visapkārt. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums anulēt "TV Rain" pārraides licenci, šķiet, ir gana kontroversāls un skāris Latvijas sabiedrībai jūtīgu jautājumu. Kamēr lēmuma aizstāvji norāda, ka, raugoties uz medija pārkāpumiem, piemērotais sods ir samērīgs, soļa pretinieki ir pārliecināti - tā ir virzība uz cenzūru un mediju brīvības ierobežošanu.

Nesenie Daugavpils domes izgājieni, izņemot mākslas darbus no izstādes, pārkāpjot mākslinieciskās izpausmes neaizskaramību, ir spilgts piemērs, cik viegli un nemanāmi var sākties cenzūra. Šķietami maznozīmīga lieta - mākslas darba izņemšana no izstādes, jo aizskar kādas sabiedrības grupas reliģiskos (vai jebkādus citus) uzskatus, var ātri vien pāraugt aizliegto grāmatu un citos ierobežojošos sarakstos, kas cilvēkiem atļauj piekļūt tikai kādas noteiktas formas un izpausmes informācijai.

Protams, iezīmējot šādu distopisku ainu, ievērojami steidzos notikumiem pa priekšu, jo no tiesas attīstības scenāriji var būt dažādi. Taču tas tāpat ir bīstams precedents: dot politiķiem sajūtu, ka viņi ir tiesīgi lemt, kas ir un kas nav māksla vai kādas drīkst un kādas nedrīkst būt tās izpausmes. Tieši tikpat bīstams precedents ir kāda medija slēgšana.