Iespējamu līdzekļu izšķērdēšanas dēļ atlūgumu šonedēļ iesniegusi “Ldz ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja (3)

Decembra sākumā valdība apstiprināja papildu sešus ar pusi miljonus eiro “Latvijas Dzelzceļš” par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un tās izmantošanu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Šiem mērķiem uzņēmumam piešķirtie vairāk nekā 30 miljoni izrādījās nepietiekami.

Dzelzceļa flagmanis rindā pēc valsts naudas ir jau kopš 2020. gada. Sankcijas un politiskas nesaskaņas ar Austrumu kaimiņvalstīm būtiski samazinājušas dzelzceļa kravu apjomu.

Pēc Krievijas 24. februāra iebrukuma Ukrainā publiskajā telpā arvien biežāk izskan runas par pilnīgu robežu slēgšanu austrumu virzienā, kas "Latvijas Dzelzceļam” nozīmētu kravu apgrozījuma samazinājumu līdz pat 80%, darbinieku atlaišanu un koncerna uzņēmumu restrukturizāciju.

Tāpēc satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana uz budžeta rēķina Eiropas savienības mērogā šādā situācijā nav nekas ārkārtējs.

Izmaksu optimizācija un darbinieku atlaišana "Latvijas Dzelzceļā” notiek kopš 2019. gada, kad satiksmes ministra Tāļa Linkaita un toreizējās koncerna vadības uzskatu nesaderības dēļ uz savstarpējas vienošanās pamata amatus atstāja "Latvijas Dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš un viceprezidents Aivars Starkšas.

Tagad skatoties uz koncernu no malas, Strakšas kritizē pieaugušās administrācijas izmaksas “Latvijas dzelzceļā”.

Samazinoties kravu pārvadājumu apjomam, samazinās arī vajadzība pēc vagonu un dīzeļlokomotīvju apkopēm un remonta. Ar to “Latvijas dzelzceļa“ koncernā Rīgā un Daugavpilī nodarbojas meitas kompānija “Ldz Ritošā sastāva serviss”.

Jaunākais pieejamais gada pārskats liecina, ka uzņēmumā krities apgrozījums, atlaisti 100  strādājošie.

Taču nesen publiskots trauksmes cēlēja ziņojums rāda, ka nekāda optimizācija “Ldz” meitas uzņēmumā attiecībā uz vidējā un augstāka līmeņa vadību nenotiek. Gluži pretēji - tiek pieņemti darbā jauni cilvēki, palielinātas viņu algas. Ziņotājs raksta, ka gada laikā galvenā biroja štats palielinājies par 38% - naudas izteiksmē, prasot vairāk nekā 370 000 eiro.

Par “Ldz Ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāju pirms gada iecelta Zinta Zālīte -Rukmane. Šā gada aprīlī amatā stājās arī otra valdes locekle Anda Sīviņa. Lai arī abām ir pieredze satiksmes nozares kapitālsabiedrību vadībā, izglītība vai pieredze dzelzceļa jomā ne Rukmanei, ne Sīviņai nav.

Arī padomē, ja neskaita Baibu Beatrisi Sleži, kura gadu pastrādāja otrā “Latvijas dzelzceļa” meitas kompānijā, nevienam nav pieredzes dzelzceļa jomā.

Uzņēmumā tikmēr radītas jaunas štata vietas, piemēram, Juridisko un administratīvo lietu direkcijā izveidots amats - galvenais speciālists darba aizsardzības jautājumos. Radīta arī štata vieta - vadošais korporatīvas pārvaldības partneris, ar atalgojumu 2500 eiro mēnesī. Šajā amatā pēc valdes priekšsēdētājas ieteikuma iecelta Iveta Zalpētere. Viņa iepriekš pildīja izpilddirektores pienākumus Rīgas domē laikā, kad vadošie cilvēki pagaidu administrācijā nonāca pēc Attīstībai/Par vadītās VARAM ministrijas ieteikuma. Iveta Zalpētere patlaban darbojas arī “Ventas ostas” padomē.

Latvijas dzelzceļa meitas kompānijas saimniecība 2 gados stipri sarukusi. Pērn pārdotas 14 modernizētas maģistrālās lokomotīves.

Tās iegādājies uzņēmums “Ldz Cargo”. Šogad vēl 20 ilgstošās rezerves novecojušās lokomotīves caur publisku izsoli nonākušas privātās rokās. Ne summu, ne darījuma partneri uzņēmums neatklāj.

Uzņēmums pasūtījis ražošanas procesu analīzi. 2021. gadā par 18 tūkstošiem eiro līgums slēgts ar nesen dibinātu firmu “Supportunity”, kurai ir tikai divas darbinieces. Bet šogad šāds pats uzdevums par 20 tūkstošiem eiro uzticēts kompānijai “MAK Interconsulting”, kas reģistrēta Čehijā un kurai nav atrodama mājas lapa.

Nedēļas sākumā pieprasītā intervija ar uzņēmuma “Ldz Ritošā sastāva serviss” vadību nenotika. Valdes priekšsēdētāja 5.decembrī iesniedza atlūgumu, bet otra valdes locekle piekrita atbildes sniegt tikai rakstiski.

No šīs nedēļas “Ldz Ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja ir Ogres vicemēra Ginta Sīviņa dzīvesbiedre Anda Sīviņa. No Nacionālās apvienības un “Latvijas Zemnieku savienības” un “Latvijas Zaļās partijas” ievēlētais Sīviņš savulaik bija padomnieks ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, kurš patlaban ir Nacionālās apvienības satiksmes ministra amata kandidāts nākamajā valdībā.

Pēdējā laikā notikušie konkursi, izvēloties padomes un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, uzrāda nepatīkamu tendenci. Padomes un valdes locekļus atlasa rekrutēšanas firmas, kas ne par ko neatbild.

Bet politiķiem ir iespēja atrunāties, ka viņi neuzņemas atbildību par cilvēkiem, kurus ievēl nominācijas komisijas neatkarīgo novērotāju klātbūtnē.