Pēc ANO ģenerālsekretāra lūguma Latvija ļaus izvest sankcionētā Mazepina uzņēmuma minerālmēslus (4)

Kopš kara sākuma Rīgas ostā iesprūdušas gan politiski, gan tiešā veidā sprādzienbīstamas kravas. Tie ir minerālmēsli, ko transportēja Putinam pietuvinātā sankcionētā miljardiera Dmitrija Mazepina firmas.

Precīzi pirms 9 gadiem 2013.gada 18.decembrī skanot Krievijas himnai Rīgas ostā atklāj minerālmēslu termināli, kas pieder uzņēmumam “Riga Fertilizer Terminal”. Pasākumā klāt ir daudzi smagsvari.

Atklāšanu apmeklēja tobrīd vēl Ventspils mērs Aivars Lembergs. Arī Ainārs Šlesers, kurš tieši tobrīd centās atgriezties politikā ar partiju "Vienoti Latvijai".

Svinīgajā brīdī līdzas Šleseram manāms arī kāds neliela auguma vītrietis, kuram žurnālisti uzmanību nepievērš. Bet tieši viņš - Dmitrijs Mazepins ir "Riga Fertilizer Terminal" īpašnieks. Viņš arī pārvalda Krievijas minerālmēslu milzeni kompāniju URALHIM. Pirms 9 gadiem Šlesers slēpa savu saistību ar biznesiem Rīgas ostā un arī ar Mazepinu. Bet šobrīd jau publiski zināms, ka Šlesera un Šķēles cilvēki pārrvalda "Rīgas tirdzniecības ostu", kas ir mazākuma akcionārs Mazepina uzņēmumā "Riga Fertilizer Terminal".

Šā gada 24.februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Mazepins kopā ar vēl 36 biznesmeņiem Kremlī ar Putinu sprieda, kā apkarot Rietumu sankcijas. Mazepins pats ir starp tiem, pret kuru sankcijas piemērotas. Tāpēc viņa kompānijas biznesam Rīgas ostā "norauts stop-krāns". Tieši tā pat kā "Uralchim" piederošajā uzņēmumā "Ventamonjaks" Ventspilī. Tur kā mazākuma akcionārs ir firma (HALCYON CAPITAL), kur patiesā labuma guvējs uzrādīts Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.

Nedēļu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Sankt Pēterburgas ienāca Singapūrā reģistrēts kuģis "Asian Majesty". Krievijā tas jau bija daļēji piepildīts, bet "Riga fertilizer terminal" tajā vēl iekrāva kālija hlorīdu kravu, kas pieder sankcionētā Mazepina Maurīcijā reģistrētai firmai. Milzīgais kravas kuģis Rīgas ostu pameta, bet Latvijas ūdeņus atstāt tam sankciju dēļ aizliedza.

Un kopš 5.marta kuģis ar bīstamo minerālmēslu kravu joprojām noenkurojies Rīgas līcī. To iespējams redzēt arī publiskajā kuģu radarā.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks apstiprina, ka saņemts lūgums kuģim ienākt ostā, ja jūra aizsals. Līdzīgs lūgums izteikts arī ostai Ventspilī.

Kā mūs iepriekš informēja Valsts vides dienests, tad SIA "Riga fertilizer terminal" vēl nesen atradās 89 tūkstoš (89 199 t) tonnu minerālmēslu. Ko ar tiem darīt, Latvijas iestādēm nebija skaidrs. Vides uzraugi cēla trauksmi, ka to nepareiza uzglabāšana var radīt pat sprādziena draudus.

Jūnijā, kad Stambulā notika ANO, Krievijas, Ukrainas un Turcijas sarunas par graudu eksportu no Ukrainas, tika runāts arī par minerālmēslu eksportu uz tā saucamajām "trešās pasaules valstīm". Kā mums zināms, jūlijā Latvijā ieradusies īpaša ANO pārstāve, kura sākusi neformālas pārrunas par iespēju Mazepina firmas "Riga fertilizer terminal" glabātos minerālmēslus nodot Āfrikas valstīm. To apstiprina arī ārlietu ministrs.

Vladimirs Putins nosauca par nepieņemamu minerālmēslu bloķēšanu, kas paredzēti pasaules nabadzīgākajām valstīm. Šādu pozīciju prezidents izteica darba tikšanās laikā ar uzņēmēju Dmitriju Mazepinu.

Krievijas propagandas televīzijas šajās dienās demonstrē kadrus kā notiek Dmitrija Mazepina un diktatora Putina tikšanās.

Tajā sankcionētais miljardieris sūdzas, ka viņi paši būtu gatavi ziedot savus minerālmēslus nabadzīgajiem Krievijas draugiem Āfrikā un Latīņamerikā, bet sliktie rietumi, tajā skaitā arī Latvija to viņiem darīt neļaujot.

"Nekā personīga" rīcībā ir viena no vēstulēm, ko sankcionētā Dmitrija Mazepina URALHIM pārstāvji rakstījuši Ārlietu ministrijai. Tajā viņi ne tikai mudina Latvijai sekot ANO rīkojumam "steidzami nodrošināt mēslošanas līdzekļu pieejamību valstīm, kuras ir visvairāk pakļautas pārtikas trūkumam". Uralhim ārlietu ministrijai arī sūdzas, ka Mazepina Latvijā reģistrētais uzņēmums "Uralkali Trading", kas tirgo minerālmēslus otrai ar Mazepinu saistītajai kompānijai "Riga Fertilizer Terminal" par sankcionēto kravu glabāšanu palikusi parādā pusmiljonu eiro (EUR 515 136,12), tāpēc Mazepina cilvēki lūdz piekļuvi kontam Rietumu bankā, lai šo parādu varētu nomaksāt.

Prezidenta kancelejā mums apstiprina, ka Egīls Levits ir oktobra sākumā saņēmis ANO Ģenerālsekretāra oficiālu vēstuli ar aicinājumu Latvijai atbalstīt Latvijas teritorijā esošo Krievijas izcelsmes Eiropas Savienības sankcijām pakļautiem uzņēmumiem piederošo minerālmēslu ziedošanu Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Šāds akcepts ir dots un šonedēļ par to lemts Valdības sēdes slēgtajā daļā. Bet sadarbība iespējama tikai ar ANO. Arī intervijā Nekā Personīga Levits atkārto, ka Latvijas iestāžu sadarbība ar sankcionētiem uzņēmumiem vai personām nav iespējama.

Sankcionētā Mazepina uzņēmumu minerālmēsli tiks pārņemti kā ziedojums. Tālāk kravas, bet tikai ar Latvijas saskaņojumu, tiks nodotas kādai no Āfrikas vai Latīņamerikas valstīm. Valsts pagaidām nav izvēlēta, jo minerālmēslu kvalitāti šobrīd pārbauda Pasaules pārtikas programmas inspektori un pārliecinās par to derīgumu.