/nginx/o/2018/07/16/9945547t1h37d5.jpg)
Latvijas Vides aizsardzības fonda padomē (LVAF), ko vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!) vairākkārt mēģināts virzīt jautājumu par valsts finansējuma piešķiršanu būvprojekta izstrādei zema enerģijas patēriņa filmēšanas paviljoniem "Cinevillā".
Tomēr mēģinājums atdūries pret citu padomes locekļu iebildumiem, ka nav juridiska pamatojuma šādiem valsts naudas tēriņiem no vides aizsardzības programmas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) to uzskata par nacionālas nozīmes vides projektu. Un tas tiek virzīts ārpus projektu konkursiem. Pamatojums rasts pirms nepilniem diviem gadiem VARAM un Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas noslēgtajā memorandā.
Toreiz vienošanās mērķis bija sekmēt filmu uzņemšanu dabai draudzīgākā jeb klimatneitrālā veidā. Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas vadītājs Jānis Kalējs raidījumam stāsta, ka memorands nevienai no pusēm negrozāmas saistības nav uzlicis: "(..)
Mēs esam uzņēmušies viens otru informēt, turēt, kā saka, lietas kursā - vieni par to, ko mēs darām vai kādā stadijā mēs esam ar virtuālā projekta attīstību, no otras puses, mēs arī viņiem jautājam, kas jauns. Tādā ziņā “kas ir jauns”- vai ir kādi jauni pavērsieni."
Tieši VARAM bija tā, kas nešauboties sniedza pozitīvu atzinumu par to, ka no valsts budžeta jāsniedz atbalsts energoefektīvu jeb klimatneitrālu filmēšanas paviljonu būvprojekta izstrādei kino ciematā "Cinevilla". Projekta pieteikumu LVAF iesniedza ne asociācija, ar kuru slēgts memorands, bet gan Andreja Ēķa vadītā biedrība "Eizenšteins un dēli".
"Tātad šī projekta ietvaros tiks radīts projekts, lai mēs varētu pēc tam jau par saviem līdzekļiem kaut ko darīt, bet pats projekts, tas ir ārprātīgi… Tas ir dārgs, tur jābūt know how, kā to dara," stāsta Ēķis.
Viņš izrāda "Cinevillu" un stāsta, ka vēlas, lai ar laiku šeit būtu energoefektīvi paviljoni, kas ļauj strādāt visos gadalaikos, piesaistīt vairāk kino filmēt gribētāju no ārzemēm, lai viņi savu naudu tērētu Latvijā.
Vienīgā iespēja pretendēt uz atbalstu esot bijusi caur VARAM, jo citur atbilstošas programmas filmu servisa pakalpojumu attīstīšanai nav varēts atrast.
"Es domāju, ka piecu gadu laikā, ja tu būsi dabūjis no Eiropas naudu vai no kādas valsts naudu, tad tur būs noteikums, ka tu nevari filmēt vietā, kurai nav zaļais sertifikāts," skaidro Ēķis.
Būvprojekta izmaksas aplēstas ap 180 tūkstošiem eiro. Ja projektu apstiprinās, 90% jeb ap 163 tūkstošiem segtu no Vides aizsardzībai paredzētās valsts budžeta programmas. To administrē LVAF, bet lēmumu pieņem fonda padome, kuru vada ministrs Artūrs Toms Plešs.
Padomē bez četriem cilvēkiem no citām institūcijām, ir vēl divi Pleša kolēģi no ministrijas – valsts sekretārs un viņa vietnieks. VARAM ieskatā projekts atbilst tam, lai to finansētu no vides aizsardzībai atvēlētās naudas. Tiesa, parādoties iebildumiem, fonda administrācijai lūgts sagatavot precīzu juridisko pamatojumu.
"Salīdzinot ar citiem sektoriem, kuri varbūt ir mazāk vēlīgi pārkārtoties, tad šeit sektors rādīja pat tādu proaktīvu rīcību, ka mēs gribam darīt vairāk, un gribam šeit kopumā šo zaļo kursa stratēģiju, un Latviju iezīmēt kā nozīmīgu spēlētāju ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Un no šādas loģikas viedokļa, protams, ja viss atbilst normatīvajiem aktiem un stratēģijai, šādi centieni ir atbalstāmi," savu pozīciju skaidro Plešs.
Toreiz noslēgtajā memorandā VARAM apņēmās veikt novērtējumu, lai būtu skaidrs, kas tad īsti veido klimatneitralitātes aspektus, sniedzot kino filmēšanas servisa pakalpojumus. Attiecīgi, balstoties uz šo novērtējumu, sekotu atklāts projektu konkurss.
Taču faktiski viss izrādījies citādi. Lai arī VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš pats parakstījis pozitīvu atzinumu būvprojekta atbalstīšanai, viņš nezin, vai iepriekš minētais novērtējums vispār ir veikts.
"Cinevillas" būvprojekta izstrāde tiek virzīta kā nacionālas nozīmes projekts vides aizsardzības jomā, līdz ar to tam nav jāsacenšas ar citiem finansējuma pieprasītājiem konkursa kārtībā. Pleša minētie argumenti par labu projekta nozīmīgumam saskan ar Ēķa teikto.
"Es esmu veicis pāris paskaidrojumu, jo fondam galvenais uzdevums ir saprast, vai tas ir nacionālas nozīmes projekts. Bet šis ir unikāls Latvijā, nekā tāda nav. Pie tam tas ir tik unikāls, ka, teiksim, visā Eiropā šāda lieta ir - Ungārijā, Čehijā, Bulgārijā, Horvātijā, tās valstis. Bet Ziemeļeiropā nav nekur," saka Ēķis.
"Šis projekts ir vērsts uz klimata mērķu sasniegšanu, tā teikt, ilgtermiņā. Un viņš jā, es viņu, ja jūs man personīgi jautājat, tad es viņu neredzu kā vienas teiksim, biedrības projektu, tas ir projekts, kas ir svarīgs un kas varētu ļaut attīstīties industrijai," savu nostāju pamato VARAM ierēdnis Ķēniņš.
Taču citi fonda padomes locekļi, kuri nav saistīti ar VARAM, ir daudz piesardzīgāki vai pat noraidoši. Viņi šaubās par juridisko pamatojumu naudas piešķiršanai, tai skaitā par to, vai "Cinevillas" būvprojektu var uzskatīt par nacionāli nozīmīgu tieši vides aizsardzības jomā.
"Gaidām šos apliecinājumus, ka tas atbilst gan Vides aizsardzības fonda mērķiem, gan nacionālās nozīmes statusam, tad lai varētu arī lemt - jā vai nē," saka LVAF padomes loceklis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
LVAF padomes loceklis un Vides konsultatīvās padomes pārstāvis Viesturs Ķerus ir skeptiskāks par projekta atbilstību: "Ieskatoties tajā memorandā, mēs redzam, ka tur ir vienošanās, ka tiks rīkots atklāts konkurss, lai nodrošinātu klimatnoturīgus un klimatneitrālus pilna servisa pakalpojumus.
Turklāt tiek runāts par citiem finanšu avotiem, tiek runāts par emisiju kvotu izsolīšanas instrumentu, nevis Vides aizsardzības fondu. Un, ja tas būtu atklāts projektu konkurss, tajā skaitā finanšu plūsmas, kam tas atbilstu, tad jau nevienam nebūtu problēmu [atbalstīt].
Šeit ir tā, ka bez konkursa tiek virzīts ne īpaši atbilstošs projekts, es teiktu - tiek virzīts tik uzstājīgi, ka rodas jautājums – kāpēc?!"
Parādoties šaubām un diskusijām, LVAF padomes priekšsēdētājs Plešs, projektu uz balsojumu nelika, iespējams, lai to nenoraidītu. Nākamajā reizē uz izskatīšanu bija pieaicināts arī Ēķis. Taču LVAF padomes locekļu uzdotie jautājumi aizvien nebija atbildēti. Un atkal to noņēma no darba kārtības.
Tomēr Plešs jautājumu par valsts naudas piešķiršanu Cinevillas paviljonu būvprojektiem nolēmis virzīt, līdz tam fonda sekretariātam liekot sagatavot juridisko aspektu izvērtējumu.
Nedēļas nogalē, piektdien, LVAF padomes locekļiem tika nosūtīts aicinājums līdz otrdienai elektroniski nobalsot par atbalstu “Cinevillas” projektam. Noliktais termiņš ir dienu pirms paredzamās jaunās valdības apstiprināšanas un ministra maiņas.