Labs saimnieks domā kā uzņēmējs – ilgtermiņā

Nepieredzējušam meža īpašniekam var šķist, ka mežs taču aug tik lēni, ko gan tur var nokavēt? Taču tā nav. Regulāri tiek ieviestas dažādas likumu un noteikumu izmaiņas, arī pasaulē notiekošais ietekmē Latviju. Atcerēsimies kokmateriālu cenu kāpumu pasaules tirgos, kad, pretēji prognozēm, ar globālo pandēmiju saistītie ierobežojumi nevis samazināja pieprasījumu pēc koksnes, bet tieši otrādi – tas strauji pieauga gan Eiropas tirgū, gan arī Ziemeļamerikā. Vēl viens faktors, kas ietekmēja cenas, bija zemās aizņēmumu procentu likmes mājokļa iegādei vai remontam. Tādējādi laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz 2021. gada maijam zāģmateriālu cenas Ziemeļamerikā pieauga vairāk nekā trīs reizes. Ievērojams cenu kāpums bija arī Lielbritānijā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā. Globalizācijas elpa mūsu koksnes tirgū ir jūtama arī šobrīd – sekas karam Ukrainā šoziem jutīs visa Eiropa. Situācija pasaulē strauji mainās, un līdz ar to arī pieprasījums. Tam nemitīgi augot, rodas pārprodukcija, kuras ietekmē patlaban jau iezīmējas koksnes cenu kritums. Tādēļ, pirmkārt,

vērts sekot līdzi tendencēm – tas, kas ir mazvērtīgs šodien, jau rīt var kļūt ienesīgs. Un arī otrādi.

Otrkārt, tagad pat nelielas meža vai zemes platības

īpašniekam nepārtraukti ir jādomā kā uzņēmējam un jāraugās uz savu īpašumu kā uz kapitālu, bet dažkārt – kā uz igtermiņa investīciju projektu.

Mēdz teikt, ka veiksmīgs uzņēmējs par darbu domā vienmēr, meklējot idejas, kā attīstīt savu biznesu, apdomājot jaunas iespējas un nestandarta risinājumus, kas varētu audzēt peļņu, apsverot drošākos ilgtermiņa investīciju risinājumus ar zemāko risku. Meža nozarē aizvien svarīgāka kļūst koksnes resursu efektīva izmantošana.Vēl pirms gadiem desmit meža īpašnieks mierīgu sirdi cirsmā sapūšanai atstāja palielus zarus. Tagad, augot pieprasījumam pēc enerģētiskās koksnes un tai kļūstot arvien vērtīgākai, mežā atstāti zari faktiski ir saimnieka negūtā peļņa. Ja turpināsies saspīlējums enerģētikas tirgū, jau tuvākajos gados Latvijā varētu tikt pārņemta Skandināvijā praktizētā enerģētiskās koksnes ieguve, pārstrādājot kurināmajā šķeldā celmus. Savukārt, ja īpašumā ir lauksaimniecībā neizmantojama zeme, to jau šobrīd vērtīgi izmantot ātraudzīgo koku un krūmu sugu (piemēram, kārklu, apšu, baltalkšņu) plantācijām. Tas nozīmē: pieņemot lēmumu par meža apsaimniekošanas vai izstrādes darbiem, īpašniekam ir jādomā plaši ‒ jāvērtē gan šī brīža maksimālie ieguvumi, gan nākotnē veicamās darbības un finanšu ieguldījumi.

Treškārt, labs saimnieks necenšas visu darīt pats. Ne velti saka: viens nav darītājs, jo sevišķi šo laiku mainīgajā pasaulē. Tāpēc

ir svarīga uzticamu ilgtermiņa sadarbības partneru piesaiste.

Ja īpašums ir neliels un īpašnieka rīcībā ir nepieciešamā specializētā tehnika un laiks, saimnieks un viņa ģimene ar darbiem var tikt galā pašu spēkiem. Taču, tiklīdz īpašums ir prāvāks, jāmeklē profesionāli palīgi, papildu darba rokas un, patiesībā svarīgākais – profesionāls padoms. Gādīgam meža saimniekam jautājumu netrūkst. Kā un kad pareizi kopt jaunaudzi? Kuru metodi izmantot, lai atjaunotu mežaudzi? Kuras koku sugas piemērotākas konkrētai augsnei un vietai? Kā pasargāt mežu no kaitēkļiem, kokaugu slimībām un meža dzīvnieku postījumiem? Šie jautājumi pieprasa kompetentas atbildes un nereti – individuāli izstrādātus risinājumus. Veidi, kā atrast pareizo sadarbības partneri, var būt dažādi, bet vairumā gadījumu tās ir rekomendācijas no cilvēkiem, kam uzticies, izvēlētā mežu apsaimniekotāja reputācija un esošo klientu atsauksmes. Un, protams, izvēlētā partnera piedāvājuma detalizēta izpēte. Uz nākotni vērsts piedāvājums vai individuāls risinājums, kas tapis pēc garākas sarunas un visa īpašuma (nevis tikai konkrētas meža daļas, kur paredzēts veikt darbus) apskates klātienē, ir svarīgs signāls – izvēlētais pakalpojuma sniedzējs pret saimnieku izturas kā pret ilgtermiņa biznesa partneri un arī saimnieciskās darbības plānošanā izturēsies atbildīgi.

Noslēgumā vēlos atgādināt, ka

labs saimnieks rīkojas atbildīgi.

Priecē, ka ilgtspējīga, uz nākotni vērsta biznesa plānošana šobrīd kļūst pašsaprotama. No uzņēmēja viedokļa tas nozīmē ne tikai pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, zaļāku domāšanu vai dažādu procesu efektivitātes celšanu, bet arī rūpes par darbiniekiem, viņu labsajūtu un izglītošanu, uzņēmuma sociālo atbildību un pienesumu sabiedrībai. Meža vai zemes īpašums ir dabas dota vērtība. Aicinu saimniekus plānot sava īpašuma nākotni atbildīgi, vērtējot pienesumu arī vietējai kopienai un novada attīstībai.