/nginx/o/2022/12/13/15021253t1h7ad6.jpg)
Senlatviešu tradīcijas paredz, ka Ziemassvētkos uz galda jābūt deviņiem ēdieniem, turklāt katram no tiem tika piešķirta arī simboliska nozīme. Arī mūsdienās daudzi senču mielasta ēdieni, piemēram, vārīti pelēkie zirņi, joprojām ir neatņemama svētku mielasta sastāvdaļa, tāpat arī cepetis - kādam cūkgaļas, citam vistas, bet uz galda redzams lielākajā daļā ģimeņu. Tomēr, laikam ejot, pamazām mainās arī tradīcijas.
Tāpat kā visā pasaulē, arī latvieši Ziemassvētkos dāvina dāvanas, tomēr mums ir vēl citas svētku tradīcijas, ko daļēji ievērojam arī mūsdienās: iet budēļos vai ķekatās, vilkt bluķi un celt galdā deviņus ēdienus - lai mājās būtu saticība un bagātība. Katrs no tiem simbolizē un nes kādu labumu ģimenē:
Tradicionāls latviešu Ziemassvētku mielasts ir cūkas cepetis ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, kāļiem, rāceņiem, bietēm, kā arī štovētiem kāpostiem. Ziemassvētkos tika gatavota arī koča, ķūķis jeb grūbu putra ar žāvētu speķi un sīpoliem. Šis ēdiens simbolizē dzīvības procesu nepārtrauktību un cieņas izrādīšanu senčiem. Svētku laikā uz galda vienmēr bija arī dažādas smalkmaizītes, pīrādziņi un rauši, taču medus rausis bija neaizvietojams starp citiem gardumiem, jo tā apaļā forma simbolizē Sauli.
“Mūsdienās svētku mielasts sastāv ne tikai no tradicionāliem ēdieniem, bet arī no gardumiem, kas aizgūti no citām kultūrām. Arī tradicionālie svētku ēdieni nereti tiek modernizēti, katrai saimniecei vai saimniekam interpretējot recepti savā unikālajā veidā. Šādi tiek uzlabotas senās receptes un izmēģināti dažādi, līdz šim nerealizētie garšu salikumi.
LIDO svētku piedāvājumā ir gan pārbaudītas vērtības – klasiskā siļķe kažokā un krēmīgais tuncis kažokā, savukārt tradicionāla rasola vietā mūsu viesi iecienījuši liellopa gaļas salātus. Godinot modes vēsmas un izteikto pieprasījumu pēc Dienvideiropas virtuves ēdieniem, LIDO tradicionāli lokālo ēdienkarti papildina arī Cēzara salāti ar vistas fileju un grieķu salāti, pievienojot šim kulinārajam duetam arī veģetāro alternatīvu – bulgura un kvinojas salātus.
Mēs vēlamies, lai svētkos nebūtu jāstāv pie plīts visu dienu gatavojot, bet būtu iespēja izbaudīt brīnišķīgus brīnumu gaidīšanas mirkļus un veltīt laiku mīļajiem, tāpēc piedāvājam mūsu viesiem uzkodu plates un kanapē līdzņemšanai. Sagaidot nākamo truša gadu, esam parūpējušies par daudzveidīgiem ēdieniem, aicinot īpaši izvēlēties zaļumus un dārzeņus par godu gada dzīvniekam. Mūsu svaigo augļu un dārzeņu plates, kā arī daudzveidīgās uzkodas ne tikai palutinās garšu kārpiņas, bet arī kalpos par svētku galda noformējumu.
Un, protams, ka Ziemassvētki nav iedomājami bez piparkūkām. Šogad, ejot līdzi pasaules tendencēm, tradicionālo desertu klāsts tika papildināts arī ar vegāno brauniju."
/nginx/o/2022/12/19/15035482t1hbcc0.jpg)
Vēloties uzzināt, vai mūsdienās senču tradīcijas joprojām tiek turētas godā un meklējot iedvesmu svētku galda klājumam, lūdzām trīs čaklām latvju saimniecēm atklāt, cik un kādus ēdienus viņas ceļ galdā Ziemassvētkos.
Ziemassvētku mielasts Ilzes Briedes gaumē
/nginx/o/2022/12/13/15021350t1hfe41.jpg)
Ilze Briede ir labi zināma Brantu muižas saimniece, talantīga maizes cepēja un uzņēmēja. Šajā svētku laikā vaicājām Ilzei, kas ir tie ēdieni, kurus viņa ik gadu svētkos gatavo un bauda kopā ar ģimeni. Saraksts gan sanāk garāks nekā deviņi ēdieni vien, bet skaidri redzams, ka tie ir ļoti latviski, kā jau īstenai latvju saimniecei pieklājas.
Lūk, kāds ir Ziemassvētku mielasts Ilzes Briedes gaumē:
/nginx/o/2022/12/19/15035296t1h07cb.jpg)
Ilze stāsta, ka reizēm viņa rasolu gatavo līdzīgi kā siļķi kažokā: kārtās, katru no tām pārlejot ar mērci un beigās skaisti izdekorējot. Šādi pasniegti salāti noteikti izskatīsies estētiskāk.Vēl viens veids ir tos likt mazos salātu trauciņos vai, piemēram, glāzēs un pasniegt katram ēdājam atsevišķi.
Saimniece norāda: tā kā galdā allaž tiek celts cepetis vai kāds cits gaļas ēdiens, tad rasolu var gatavot arī veģetāru. Bet ja priekšroku dod ne veģetāram variantam, tad Ilze atklāj, ka pati labprātāk izvēlas izmantot labu cepeša gaļu vai sviestā ceptu vistas krūtiņu, izvairoties no desas.
/nginx/o/2022/12/19/15035308t1hc73d.jpg)
12 Ziemassvētku ēdieni no Zandas Žentiņas
/nginx/o/2022/12/14/15023117t1h56e2.jpg)
Valmieras pusē “Vīnkalnos” jau vairākus gadus saimnieko šova “Īstās latvju saimnieces” otrās sezonas uzvarētāja Zanda Žentiņa. Izdarīgā saimniece atklāj, ka viņai mamma iemācījusi galdā likt divpadsmit ēdienus. "Speciāli negatavoju to skaitu, bet uz galda vienmēr saskaitu gan, un priecājos, ka ir sanācis," stāsta saimniece un nosauc arī tos ēdienus, kas allaž tiek celti galdā:
Vaicāta par piparkūku mīklas gatavošanu, saimniece atklāj to, kas daudziem liks justies labāk - viņa pati negatavo piparkūku mīklu. Zanda stāsta: "Tur ir ko ņemties! Mums ģimenē garšo plānās un trauslās piparkūkas, tāpēc biežāk nopērkam izcilas plānās piparkūkas jau gatavas. Bet, lai sajustu Ziemassvētku smaržu un atmosfēru, protams, kopā ar mazmeitām rullējam un spiežam piparkūku sirdis, zvaigznītes un briedīšus, un tad tos dāsni dekorējam ar cukura glazūru."
/nginx/o/2022/12/19/15035438t1h68a7.jpg)
Ilzes Stabulnieces bagātīgais svētku galds
/nginx/o/2022/12/13/15021354t1hbed9.jpg)
"Klājumu" saimnieces Ilzes Stabulnieces ģimenē Ziemassvētki tradicionāli sākas Kūču vakarā (red. - pāreja no Ziemassvētku gaidīšanas uz svinēšanu). “24.decembrī, klājot galdu ar baltu galdautu un svecēm, liekam galdā siena stiebriņus. Tie simbolizē Jēzus piedzimšanu. Galdā ir celts liess ēdiens - dzērveņu ķīselis, rieksti, zirņi ar sēņu mērci, siļķe “kažokā”, ar mizu vārīti kartupeļi, biezpiens un dievmaizītes. Māsa lasa lūgšanu, mēs visa ģimene klusumā apdomājam un nožēlojam savus grēkus, pēc tam pārkrustāmies un dalāmies ar dievmaizīti. Pie galda sēdošie velk siena stiebriņus un salīdzina, kuram garāks – tam garāka dzīve būšot. Pēc vakariņām sieniņš tiek izbarots zirdziņiem," zirgu sētas "Klajumi" saimniece Ilze stāsta par Ziemassvētku vakaru savā ģimenē,” stāsta saimniece.
/nginx/o/2022/12/19/15035505t1h7b94.jpg)
Ilze atklāj, ka svinības turpinās Pirmajos Ziemassvētkos, kad galdā tiek celti vismaz deviņi ēdieni. Uzskaitot Ilzes nosaukto, labumu sanāk krietni vairāk, galds ir tiešām bagāts un iedvesmojošs jaunām idejām:
Lai arī katram ēdienam ir īpaša vieta uz galda, saimniece norāda, ka viņas mājās Ziemassvētki vispār nav iedomājami bez pīrādziņiem, magoņu un kanēļmaizītēm.
Paldies saimniecēm par iedvesmas idejām svētku galda klāšanā! Garšīgus svētkus!
Raksts tapis sadarbībā ar LIDO.