Peru armija pārņem infrastruktūras objektu apsardzi

Jaunā valsts prezidente Dina Boluarte solījusi kopā ar Kongresu noskaidrot iespējas nākamās vēlēšanas sarīkot agrāk nekā iepriekš ierosināts, un aicinājusi saglabāt mieru. Boluarte arī paziņojusi, ka runās ar reģiona līderiem, kuri aizstāvējuši Kastiljo.

Kreisi noskaņotais prezidents Kastiljo tika gāzts pagājušajā trešdienā, Kongresam nobalsojot par viņa impīčmentu, un vēlāk viņš tika aizturēts.

Kongress nobalsoja par Kastiljo impīčmentu, ignorējot viņa paziņojumu par Kongresa atlaišanu, ārkārtējā stāvokļa un komandantstundas izsludināšanu. Dažas stundas pēc tam Peru pirmā viceprezidente Boluarte deva prezidenta amata zvērestu, kļūstot par pirmo sievieti Peru valsta galvas krēslā.

Šīs pārmaiņas valsts vadībā izraisījušas protestus, kas nereti pārauguši vardarbībā. Protestos gājuši bojā vismaz seši cilvēki, tai skaitā pieci pusaudži.

Kastiljo atbalstītāji pieprasa jaunas prezidenta vēlēšanas. Boluarte jau solījusi mēģināt nākamās vēlēšanas sarīkot 2024.gada aprīlī, kaut kārtējās vēlēšanas paredzētas tikai 2026.gadā.

Pret Kastiljo notiek izmeklēšana par sacelšanos un sazvērestību.

Kastiljo kļuva par trešo Peru prezidentu, kurš kopš 2018.gada ir atcelts no amata par "morālu nespēju" īstenot savas pilnvaras. Peru konstitūcija pieļauj impīčmenta procedūru arī politisku iemeslu dēļ, tāpēc šī procedūra tiek piemērota samērā bieži.

Kastiljo 2021.gada jūnijā uzvarēja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, iegūstot 50,12% balsu. Viņa sāncense bija labējā politiķe Keiko Fuhimori.

Kastiljo ilgus gadus bija lauku skolotājs un kļuva pazīstams tikai 2017.gadā, kad viņš vadīja nacionālo streiku. Viņš mēģināja sevi parādīt kā pazemīgu tautas kalpu, tomēr pret viņu tiek veiktas sešas izmeklēšanas, tostarp par korupciju, tiesvedības traucēšanu un plaģiātu.

Kastiljo aizturēšanu uzskata par netaisnīgu un noliedz vainu sazvērestībā. Viņš tviterī paziņojis, ka ir noticis "tautas slaktiņš", un atkārtoti aicinājis armiju izbeigt asinsizliešanu.

Protestu laikā aizdedzinātas vairākas sabiedriskās ēkas, notikuši uzbrukumi policijas iecirkņiem un nobloķēti ceļi. Protestētāji pieprasa Boluartes atkāpšanos, jaunu konstitūciju un Kongresa atlaišanu.

Limā otrdien protestu dēļ tika slēgtas valsts skolas un vismaz viena tiesa, kas pirmdien tika apmētāta akmeņiem. Otrdien protestu dēļ nedarbojās arī trīs Peru lidostas.

Otrdienas rītā protestētāji bija nobloķējuši ceļus 13 no 24 Peru reģioniem.

Reaģējot uz šīm nekārtībām, aizsardzības ministrs Alberto Otarola otrdien paziņoja, ka Peru valdība izsludinās ārkārtējo stāvokli lielceļu sistēmā, lai garantētu brīvu pārvietošanos.

Valsts bruņotajiem spēkiem uzticēts arī aizsargāt infrastruktūru, tai skaitā lidostas un hidroelektrostacijas, paziņoja Otarola.