Krievijas dezinformācija atrod katras valsts vājos punktus un pielāgojas tiem. Ja latviešus nepārliecina prokremliskā propaganda, var ķerties pie citiem salmiņiem: sliktie Rietumi, migrācija un Covid-19 ierobežojumi. Galu galā - Latvijas valdība ukraiņiem palīdz vairāk nekā savai tautai. Tā Eiropas Hibrīddraudu apkarošanas izcilības centra ("Hybrid CoE") vecākais analītiķis Jakubs Kalenskis iezīmē Krievijas dezinformācijas mainīgo dabu intervijā Briselē dienu pirms simulācijas spēles, kurā pārbaudīja dažādu Eiropas valstu dezinformācijas apkarotāju spēju stāties pretī šim draudam.

- Ceļā uz Briseli es lidmašīnā sāku lasīt somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi". Vienā no pirmajām nodaļām viņa atreferē sarunu ar bijušo Putina līdzgaitnieku Andreju Ilarionovu, kurš pameta Krieviju 2005.gadā. Jesika Aro viņam jautā: kāpēc Krievija vispār nodarbojas ar dezinformācijas operācijām? Un viņš atbild, ka vismaz kopš 2004.gada Krievija ir gatavojusies karam Ukrainā un gatavojusi tam Krievijas pilsoņus. Kā jūs domājat, vai tas ir Krievijas dezinformācijas virsmērķis, vai arī galvenais mērķis ir cits?

- To ir ļoti grūti pateikt. Nevaru ieskatīties Vladimira Putina prātā. Domāju, ka viss ļoti lielā mērā atkarīgs no mūsu reakcijas - ja tā būs vārga, Putinam tas būs signāls, ka viņš var iet vēl tālāk, un to viņš arī darīs. Man šķiet, ka [Krievijas šahists un Putina kritiķis] Garijs Kasparovs savā grāmatā "Winter Is Coming" rakstīja, ka diktators nevis meklē attaisnojumus saviem noziegumiem, bet gan domā - kāpēc gan ne? Kas ar mani notiks, ja es to izdarīšu?

Pieļauju, ka Putins vai viss Kremlis, siloviki jeb drošības aparāts, baidās no brīvas Ukrainas vai pat brīvas Baltkrievijas, jo tad krievi sāktu aizdomāties: šie cilvēki ir tieši tādi paši kā mēs, ja viņi var būt brīvi, tad arī mēs varam būt brīvi. Iespējams, viņi to patiešām uzskata par draudu pastāvošajam režīmam.