Atklātā vēstule par Civilās savienības likuma pārņemšanu un pieņemšanu 14. Saeimā (11)

Godātie deputāti, Ceturtdien, 15. decembrī, Jums visiem būs iespēja balsot par Civilās savienības likuma pārņemšanu. Mēs, apakšā parakstījušies, aicinām Jūs balsot PAR likuma pārņemšanu un turpināt darbu pie tā pilnveides.

Civilās savienības likums ir pirmais solis visu ģimeņu tiesiskajai aizsardzībai. Tas definēs civilās savienības, kā arī noteiks to reģistrācijas procesu, kas ir nozīmīgs solis, tomēr ir svarīgi atzīt, ka, lai iedzīvinātu likumu, ir nepieciešamas izmaiņas vairākos citos normatīvajos aktos. Vispārējam aizsardzības mehānismam jābūt viegli saprotamam, nevis atsevišķi izkaisītam daudzos normatīvajos aktos.

2020. un 2021. gadā Satversmes tiesa pieņēma būtiskus spriedumus. Satversmes tiesa savos spriedumos atsaucās uz Satversmes 110. pantu un norādīja, ka šī panta pirmajā teikumā ir ietverti divi likumdevēja pienākumi: 1) nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību; 2) nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.

Pašlaik ģimenēm, kas nav balstītas laulībā, īpaši viendzimuma pāru veidotām ģimenēm, nepastāv nekāds juridiskās, sociālās un ekonomiskās aizsardzības ietvars. Latvija ir viena no tikai dažām Eiropas Savienības valstīm (Polija, Lietuva, Slovākija, Rumānija un Bulgārija), kur šāds regulējums nav ieviests, proti, likuma priekšā minētās ģimenes joprojām nepastāv un tiek ignorētas.

Mūsu Satversme noteic: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tomēr daudzi no Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem netiek valsts saredzēti un aizsargāti. Vēl vairāk, daudzi Saeimas deputāti izvēlas viņus neaizsargāt, lai gan labi apzinās viendzimuma pāru ģimeņu eksistenci, un viņu rokās ir pavisam vienkārši likumdošanas instrumenti, lai iekļautu šīs ģimenes, nevis atstumtu tās no Latvijas. Satversme arī noteic, ka “Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības”. Arī Satversmes tiesa norāda, ka ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai.

Pašlaik tiesas ceļā ir atzītas jau 28 viendzimuma pāru ģimenes un viņu skaits aizvien pieaug. Tomēr par šādu atzīšanu katram pārim ir jācīnās individuāli, turklāt ne tikai par atzīšanu, bet arī par katru no no tā izrietošām tiesībām. Katrā no šiem gadījumiem pāriem ir jādodas cauri cilvēka cieņu pazemojošam ceļam, pierādot tiesas priekšā, ka viņi ir ģimenes. Pierādot, ka viņi ir dzīvojuši kopā jau 30 gadus, audzinājuši vienu vai vairāk bērnu, vai pat ir dižģimene, bet pats galvenais, balstot savas attiecības cieņā un rūpēs. Nevirzot Civilās savienības likumu, Jūs turpināt visu atbildību novelt uz tiesu sistēmu, kas savukārt būtiski ietekmē kā citu lietu izskatīšanas ātrumu, tā arī valsts budžetu.

Civilās savienības regulējuma pieņemšanai nav nepieciešams būtisks ieguldījums no valsts, savukārt saskaņā ar jaunāko KPMG Latvija un LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” pētījumu “Neiecietības patiesā cena” šāda neiekļaujoša un neiecietīga attieksme 2020. gadā vien Latvijai ir izmaksājusi no 279 līdz 657 miljoniem eiro. Šajos aprēķinos ir iekļauti zaudējumi, kas radušies no depresijas radītajām izmaksām līdz emigrācijas izmaksām. Šiem zaudējumiem ir ietekme kā gada, tā ilgtermiņa griezumā. Minētajos aprēķinos nav iekļautas izmaksas par neapgūtajām investīcijām, kā arī ietekme uz valsts reputāciju. Tādēļ visu ģimeņu tiesiskā aizsardzība nav tikai jautājums par cilvēku dzīvēm, par tiesiskumu, bet arī par valsts attīstību.

Daudzas no Latvijā dzīvojošajām viendzimuma pāru ģimenēm ir reģistrējušas savas attiecības citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet, atgriežoties savā dzimtenē, likuma priekšā viņi atkal ir sveši cilvēki. Tas ir paradoksāli, ka, šķērsojot Valkas un Valgas robežu, mainās pāra attiecību statuss - vienā pusē viņi ir ģimene, bet otrā -sveši cilvēki. Latvijas Republikas pasē ierakstīts, ka “Latvijas Republikas valdība lūdz visus, no kuriem tas ir atkarīgs, ļaut šīs pases turētājam brīvi pārvietoties, kā arī sniegt viņam tādu palīdzību un aizsardzību, kāda varētu būt nepieciešama”, tomēr aizvien biežāk šādas pases turētāji dodas prom no Latvijas uz tām valstīm, kurās viņu lūgumu pēc palīdzības un aizsardzības sadzird, kur viņi ir vajadzīgi, kamēr mājās viņi joprojām ir un, nepieņemot Civilās savienības likumu, arī paliks sveši viens otram cilvēki, lai gan labot šo situāciju neprasa nekādus līdzekļus vai īpašus pūliņus no valsts puses.

Latvija jau turpat 20 gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā noteikts, ka aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tas, protams, attiecas arī uz Latviju, taču vēl aizvien pieļaujam situāciju, ka daudzu Latvijas cilvēku un viņu ģimeņu vērtība citās Eiropas Savienības valstīs ir augstāka nekā mājās. Viena no Latvijas un Eiropas Savienības pamatvērtībām ir tiesiskums. Diemžēl, tiesiskums nepastāv valstī, kas ilgstoši klaji un demonstratīvi izvairās no Satversmes tiesas spriedumu izpildes un savu cilvēku aizsardzības.

Ikviens Latvijā ir pelnījis aizsardzību.

Vēstuli parakstījuši vairāk nekā 1100 cilvēku, viņu vidū advokāts Lauris Liepa, juriste Evita Goša, uzņēmējs Lauris Liberts, "AS Draugiem Group" īpašnieks Agris Tamanis, komiķis Edgars Bāliņš, aktrise Marija Linarte, režisore Una Rozenbauma, filozofs Ilmārs Šlāpins, mūziķis Ralfs Eilands, TVNET GRUPA valdes locekle Zane Bārtniece, TVNET GRUPA galvenais redaktors Toms Ostrovskis, RUS TVNET galvenā redaktore Ērika Staškevica, apollo.lv galvenā redaktore Kristīne Kravale, "Riga TechGirls" valdes locekle Anna Andersone, "Centrs Marta" vadītāja Iluta Lāce, politikas pētniece Iveta Kažoka, tulkotāja Dace Meiere, režisore Krista Burāne un daudzi citi.