:format(webp)/nginx/o/2022/12/15/15024916t1h4783.jpg)
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesora Ojāra Skudras ieskatā jaunā valdība savu darbību sāks ar krīzes smago kravu ragavās, ko viņiem nāksies vilk līdz pavasarim. To, vai nākotne būs tāda, kā rakstīts trijos valdības dokumentos parādīs 2023.gada valsts budžets.
Viņš norādīja, ka krīzes smagā krava ragavās tiks vilkta, lielā mērā pateicoties partiju apvienības "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) kompromisam.
"Cik sekmīgi tas notiks, varēs redzēt tad, kad būs jāpieņem 2023.gada valsts budžets," prognozē Skudra.
Viņa ieskatā, pirmais signāls būs nākamā gada sākumā, kad Centrālā statistikas pārvalde publicēs pārskatu par 2022.gada rezultātiem. Atbilstoši tiem labklājības, veselības un finanšu ministri iedzīvotājus varēs vai nu iepriecināt, vai arī apbēdināt, ņemot vērā inflācijas rādītājus.
Analizējot valdības fiskālās disciplīnas līgumu, Skudra vērsa uzmanību uz to, ka tas ir vispārīgs, bez konkrētiem datiem par iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu, importa-eksporta bilanci, inflāciju, izdevumiem aizsardzības vajadzībām, izglītībai, veselībai. Viņš uzskata, ka valdība tā rīkojusies, jo nespēja vienoties, savukārt otrs skaidrojums - uzņēmēju partija jeb AS nav gatava solījumiem, tādēļ nav arī nekādu ciparu. Politologs gan pieļauj iespēju, ka tie varētu parādīties pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas. Taču jaunās valdības atbildība par ekonomiskajām un sociālajām sekām stāsies spēkā no nākamā gada aprīļa vai maija, kad visticamāk tiks pieņemts 2023.gada valsts budžets.
Skudras ieskatā, citi pārbaudījumi jaunajai valdībai, izņemot nākamā gada budžeta izveidi un apstiprināšanu, nav prognozējami.
Valdības deklarācijā uzsvērts, ka Kariņa valdības mērķis ir ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā un ka "stiprinot mūsu izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politiku, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību".
Lai īstenotu šo mērķi, jāpaveic uzdevumi piecās savstarpēji cieši saistītās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējas veicināšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā, paredz valdības plāns.
Deklarācijā norādīts, ka cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc pašlaik "mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm".
Koalīcijas partneri fiskālās disciplīnas līgumā apņēmušies vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā.
Foto: 41. Ministru kabineta svinīgā sēde
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)