Mājokļu tirgū tuvojas pircējiem labvēlīgāki laiki (1)

Īres maksa samazinās

Nekustamā īpašuma tirgus analīzes rīka Cenu Banka apkopotā informācija rāda, ka vienistabas dzīvokļa īres cena jaunajā projektā Rīgā oktobrī bija vidēji 340 eiro, kas ir par 3% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Savukārt sērijveida mājās vienistabas dzīvokļa īres maksa šajā periodā saruka no 250 līdz 245 eiro, un sludinājumos redzamās cenas ļauj prognozēt, ka tās samazināsies arī nākamajos mēnešos. Divistabu dzīvokļu īres cena jaunajos projektos kritusies no 535 eiro līdz 520, bet sērijveida – no 305 līdz 295 eiro. Galvaspilsētas centrā cenas ir noturīgākas un saglabājas 620 eiro robežās, taču arī tajos cenu kāpums ir apstājies.

«Īres sludinājumos vidējās mēneša maksas samazinājums vērojams visos segmentos. Kopš vasaras vidus augstākā punkta, tās ir samazinājušās par 6-9% un sasniegušas 2019. gada beigu līmeni,»

galvenajos secinājumos par dzīvokļu tirgus tendencēm novembrī raksta apskata autori no Cenu Bankas.

Cenas samazināšanās pamatā ir pamatīgs izīrēšanas sludinājumu pieaugums, kā rezultātā piedāvājums krietni pārsniedz pieprasījumu.

Speciālisti šādu situāciju skaidro ar dažādiem faktoriem, starp kuriem ir arī bažas par komunālajiem maksājumiem. Nespējot pārdot dzīvokļus, daudzi īpašnieki nolēmuši tos izīrēt, lai vismaz ziemas periodā atbrīvotos no komunālajiem maksājumiem. Līdzīgi rīkojas daudzi ārzemēs strādājošie, kuri līdz šim savus mājokļus atstāja tukšus, lai tajos dzīvotu pēc atgriešanās.

Dzīvokļu pircēji iepauzē

Ar pārdošanu dzīvokļu īpašniekiem šobrīd patiešām nesokas. Ja vēl augustā tika reģistrēti 935 nekustamā īpašuma darījums, tad septembrī vairs tikai 778, kas ir par 17% mazāk. Lejupejošas līknes redzamas arī gada griezumā.

3. ceturksnī Rīgā nopirkts par 14% mazāk mājokļu nekā šajā periodā pirms gada un dramatiskākais kritums ir tieši jaunajos projektos – par 25%.

Cenas par vienu kvadrātmetru dažos segmentos vēl turpina virzīties augšup, taču kopumā novērojama pieauguma bremzēšanās vai pat sākas lejupslīde. Tā, piemēram, mazāk prestižos galvaspilsētas mikrorajonos sērijveida mājās vidējā kvadrātmetra cena vienā ceturksnī samazinājās no 1135 līdz 1114 eiro. Cenas samazinājums līdz 2448 eiro kvadrātmetrā novērots arī otrajā tirgū nonākušajos centra jauno projektu dzīvokļos, kamēr ārpus centra un citiem prestižajiem rajoniem tās turpina aug. Tas skaidrojams ar būtisko cenu atšķirību līdz šim. Nomaļākajos rajonos viena kvadrātmetra cena otrajā tirgū jaunajos projektos ir 1873 eiro.

Izdevīgāk pirkt

Nekustamā īpašuma nozares speciālisti sliecas uzskatīt, ka pašreizējie notikumi tirgū ievadīs pircējiem labvēlīgākus laikus. Līdz ar to drīzumā vajadzētu aktivizēties tiem, kuri jau kādu laiku plānojuši iegādāties mājokli, bet līdz reālai rīcībai vēl nav tikuši.

Par pirkumu varētu sākt domāt arī tie, kuri vēlas tikt prom no pārāk augstajiem komunālajiem rēķiniem pašreizējā mājoklī.

«Ja skatāmies vidējo kvadrātmetra cenu jaunajos projektos, tad šobrīd tā svārstās ap 2000 EUR/m2. Otrajā tirgū ārpus centra tā pat ir zem divu tūkstošu sliekšņa. Tas nozīmē, ka 50-60 kvadrātmetru divistabu dzīvokli var iegādāties par 100 – 120 tūkstošiem eiro. Sadalot šo summu uz 30 gadiem, mēneša maksājums būs ap 400-450 eiro mēnesī pat ar «debesīs uzskrējušo» EURIBOR likmi,» rēķina "Bigbank Latvija" vadītājs Edgars Surgofts, «tā kā dzīvokļi jaunajos projektos ir energoefektīvāki nekā nerenovētā pirmskara vai padomju laika mājā, kopējie izdevumi par kredītu un komunālajiem maksājumiem būs zemāki nekā maksājot īri un augstus komunālos maksājumus dzīvoklī, kurš celts iepriekšējā gadsimtā».

Paglābt naudu no inflācijas

Cenu Bankas dati apliecina, ka

dzīvokļa pirkšana jaunajā projektā ļaus ietaupīt pat ap 100 eiro mēnesī, ja salīdzina ar īres maksu līdzvērtīgā mājoklī.

Kredīta maksājums būs vien par kādiem simts eiro lielāks nekā īres maksājums par līdzīga izmēra dzīvokli krietni vecākā mājā, taču jaunais īpašnieks varēs krietni vairāk ietaupīt uz apkures un elektrības rēķina, kā arī iegūs patīkamāku, drošāku dzīves telpu, modernākas inženierkomunikāciju sistēmas un mazāk problēmas mājas uzturēšanā.

«Jaunajos projektos attīstītāji ir padomājuši par dažādām priekšrocībām iedzīvotājiem. Tajos ir lieli moderni lifti, plaši gaiteņi un palīgtelpas, kur uzglabāt bērnu ratiņus un velosipēdus, rotaļu laukumi, kvalitatīva ventilācijas sistēma, slēdzamas trepju telpas un pat pazemes autostāvvietas, lai ziemas rītos no auto jumta nav jānotīra sniega kupena,» ieguvumus uzskaita E. Surgofts, vienlaikus atgādinot seno patiesību, ka

par dzīvokļa kredītu samaksāto naudu var atgūt vismaz daļēji, pārdodot nekustamo īpašumu vai izīrējot to kādam citam. Savukārt visi par īri iztērētie līdzekļi būs nonākuši mājokļa saimnieka kabatā un būs neglābjami zuduši.

Pie tam ieguldot iekrājumus nekustamajā īpašumā, tos var veiksmīgāk paglābt no inflācijas izraisītā vērtības zuduma nekā vienkārši turot bankas kontā.