Martā banka paziņoja, ka par tās lielāko akcionāru brāļu Belokoņu vietā kļūs šeihs Hamads bin Halifs bin Mohammeds al Nahjans, bet darījums nesaņēma Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājumu.
Uz jautājumu, vai nebija skaidrs arī tas, kāda nauda ieguldīta BIB no jauno akcionāru puses, FKTK vadītāja Purgaile atbildēja sekojošo: "Jā, banka nebija veikusi mājasdarbus, tajā skaitā arī akcionāri. Akcionāriem un bankai bija jāiesniedz virkne dokumentu, kas apliecinātu gan līdzekļu izcelsmi, gan dzīvotspējīgu nākotnes stratēģiju, gan to kādā veidā tiks uzlabota bankas pārvaldība, iekšējās kontroles sistēmas. Šādus dokumentus mēs neesam saņēmuši."
Par Hamadu bin Halifu bin Mohammedu al Nahjanu, ko gribēja noformēt par lielāko akcionāru bankā, publiski pieejama informācija liecina, ka par viņa turību radās šaubas pagājušā gada sākumā Izraēlā, kad viņš sadomāja tur pirkt futbola klubu.
Kā ziņoja biznesa laikraksts "Marker", Izraēlas futbola asociācija izpētīja, ka šeiha bagātība lielākoties sastāv no nerealizējamām Venecuēlas valdības parādzīmēm. Šeiham ir sakari ar cilvēkiem, kas ir saistīti ar krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Viņam pieder desmitiem neaktīvu kompāniju.
Bankas komentāru par jaunajiem investoriem un FKTK lēmumu mums iegūt neizdevās. Ne slēgtā banka, ne tās lielākais īpašnieks Valērijs Belokoņs šonedēļ nebija sazvanāmi.
BIB bija arī finanšu problēmas. Šī gada sākumā BIB lēsa, ka tā pagājušo gadu pabeigusi ar 870 tūkstošu eiro lielu peļņu, bet, pārrēķinot grāmatvedību, atklājās, ka bankai bijuši piecu miljonu eiro lieli zaudējumi.