Pasaulē pieaug taupības vilnis, valdībām atgriežoties pie pārbaudītās un neveiksmīgās pagātnes jostu savilkšanas politikas, nevis meklējot alternatīvus līdzekļus fiskālās telpas radīšanai. Ja vien šī politikas izplatība netiks ierobežota, nākamie gadi būs vēl sāpīgāki nekā periods pēc 2008. gada finanšu krīzes.

Pasaule saskaras ar vairākām krīzēm, kas viena otru papildina, sākot ar Covid-19, enerģētikas, inflācijas, parādu un klimata satricinājumiem un beidzot ar dzīves sadārdzināšanos un politisko nestabilitāti. Vēl nekad nav bijusi lielāka nepieciešamība pēc vērienīga rīcības plāna. Tomēr neveiksmīgu politikas pasākumu, piemēram, taupības politikas, ko tagad dēvē par "fiskālo ierobežojumu" vai "fiskālo konsolidāciju", atgriešanās, kā arī efektīvu nodokļu un parāda samazināšanas iniciatīvu trūkums draud saasināt makroekonomisko nestabilitāti un ikdienas grūtības, ar kurām saskaras miljardiem cilvēku. Ja vien politikas veidotāji nemainīs darbības virzienu, "taupības pandēmija" vēl vairāk apgrūtinās pasaules ekonomikas atveseļošanos.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) veiktā izdevumu prognožu analīze liecina, ka 2023. gadā 143 valstu valdības samazinās izdevumus (kā daļu no IKP), ietekmējot vairāk nekā 6,7 miljardus cilvēku jeb 85% pasaules iedzīvotāju.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X