Tikko noslēdzies Pasaules kauss futbolā, kas nenoliedzami izcēlis tā šī gada rīkotāju, mazo Persijas līča valsti Kataru visas pasaules mediju epicentrā. Dažādu diskusiju un skandālu virknē pēdējais bijis atklājums, ka Katara, iespējams, uzpirkusi Eiropas Parlamenta deputātus, lai pārstāvētu tās intereses politisko lēmumu pieņemšanas procesos. Taču patiesībā nemaz nav vajadzīgs dot naudas maisus politiķiem, lai palielinātu savu starptautisko ietekmi, – ir daudz citu, pavisam legālu veidu, kā to panākt.

Katara ir pavisam neliela valsts – valstī kopumā ir nepilni 3 miljoni iedzīvotāju, bet tikai ap 330 tūkstošiem ir pilntiesīgi katarieši. Tomēr kopš pagājušā gadsimta vidus viņiem ir pieeja vieniem no lielākajiem naftas un īpaši dabasgāzes krājumiem pasaulē, kas devusi iespēju vietējai monarhijai īstenot savu suverēno iekšpolitiku un ārpolitiku.

Būt mazam spēlētājam Persijas līča reģionā nav viegli – Katarai jābalansē starp attiecībām ar Irānu un Saūda Arābiju, divām savstarpēji asi konkurējošām reģionālajām lielvarām, tāpēc jārod arī trešo pušu atbalsts. Lai nodrošinātu šo savu individuālo pozīciju par spīti militārā spēka trūkumam, Katara ne vien stratēģiski tirgojusies ar saviem gāzes resursiem un uzņēmusi ASV bruņoto spēku bāzi savā teritorijā, bet ar lielās bagātības palīdzību izveidojusi arī gana plašu t.s. maigās varas instrumentu arsenālu.