ES īsi pirms Ziemassvētkiem lēmuši par "dāvanu" - slēptām piemaksām par zaļo kursu (2)

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība ieviesa virkni jaunu likumu, kas attiecas uz oglekļa izmešu kvotām. Lai arī pirmajā acu uzmetienā jaunās reformas šķietami var attiekties uz ierobežotu cilvēku skaitu, tiešā vai netiešā veidā tās attieksies uz visiem.

Ceturtdien tika pieņemts tā saucamais CO2 robežnodoklis. Oficiāli tas paredzēts trešajām valstīm, kurām arī jāveic zaļā pāreja. Precīzāk – kompānijām, kuras ražo alumīniju, dzelzi un preces, kuras nonāk Eiropā. Tām jāmaksā CO2 izmešu nodoklis, ja tās nespēs pierādīt, ka to ražošana ir pietiekami ekoloģiska.

No ekonomiskā viedokļa šāda nodokļa ieviešana ļauj Eiropas ražotājiem konkurēt ar trešajām valstīm, jo daudziem trešo valstu uzņēmumiem tas ievērojami apgrūtinās darbību Eiropā. Jau vasaras beigās kļuva skaidrs, ka augstās gāzes cenas un CO2 nodokļi piespiedīs izbeigt darbību lielākajai daļai Eiropas ražotņu.

Jauno Eiropas nodokli asi kritizēja humanitārā organizācija “Oxfam”, kas paziņoja, ka šāds nodoklis nav taisnīgs attiecībā pret trešajām valstīm, kuras nevar atļauties dārgas reformas. Tāpat “Oxfam” norādīja, ka 2021. gadā lielākā daļa “oglekļa naudas” bija jānovirza cīņai pret koronavīrusu.

Lai arī reforma ir formulēta tā, ka nodokli maksās uzņēmumi un ražotāji, kopumā kapitālisma sistēma paredz, ka realitātē šī nodokļa kāpumu apmaksās patērētājs. Piemēram, “Eesti Energia” izmaksās būs iekļauti arī nodokļi par CO2 izmešiem – tie katru mēnesi būs jāapmaksā Igaunijas patērētājiem, maksājot par elektrību. Jaunā shēma sāks darboties 2026. gadā.

Likums gatavo pārsteigumus

Viens no klimata likuma mērķiem ir mazināt CO2 izmešus Eiropā par 62% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. Līdz ar to tiks mainīta arī CO2 izmešu kvotu sistēma, ar kuru palīdzību kvotu apjoms arvien vairāk samazināsies. Tas nozīmēs, ka kvotas kļūs arvien dārgākas, un ideja ir tāda, ka ar dārgāku kvotu Eiropas kompānijas un iedzīvotāji vairāk pievērsīsies zaļajām investīcijām. Ideja paredz – ja 2024. gadā būs 90 miljoni CO2 kvotu, tad divus gadus vēlāk to skaits saruks līdz 27 miljoniem.

Pašlaik kvotas ir aktuālas visvairāk piesārņojošos uzņēmumos, taču paredzams, ka jaunā sistēma skars arvien plašāku uzņēmumu loku, kuriem būs jāiegādājas kvotas. Tas skars siltuma, atkritumu, degvielas un citiem ražotājus. “Politico” pauž bažas, ka šāda sistēma var palielināt cilvēku enerģētisko nabadzību un radīt sociālus nemierus. Lai šie pasākumi iedzīvotājiem būtu pieņemamāki, tika lemts, ka kvotu cenu varētu iesaldēt 45 eiro līmenī. Pašreizējā līmenī CO2 kvotas maksā ap 83 eiro.

Ņemot vērā, ka šādas shēmas diezgan sāpīgi sit pa patērētāju maciņiem, no 2026. gada tiks atvērts sociālā klimata fonds, kurā būs 87 miljardi eiro, ar kuriem palīdzēs nabadzīgākajiem bloka iedzīvotājiem.