Vislabāk vest caur Poliju un Latviju. Viņi uzdod vismazāk jautājumu (10)

Vasarā uz Latvijas robežas sāka notikt kas dīvains. Pēc Eiropas Savienības (ES) aizlieguma importēt koksnes produktus no Krievijas un Baltkrievijas parādījās kravas, kas tos ved no Kazahstānas un Kirgizstānas – valstīm, kurās ir ļoti maz meža un no kurām Latvija agrāk neko tādu nebija pirkusi.

Gada beigās importa līknes jau burtiski raujas debesīs. Koksnes produktu imports no Kirgizstānas no nulles ir uzkāpis līdz 829 tūkstošiem eiro, bet no Kazahstānas līdz 1,85 miljoniem eiro.

Tas pats notiek citās ES valstīs. No 445 tūkstošu vērta eksporta uz ES valstīm 2020. un 2021.gadā abas Vidusāzijas valstis – vismaz uz papīra – šogad ES ievedušas koksnes produktus vairāk nekā 30 miljonu vērtībā. Galvenie adresāti – Lietuva, Polija, Vācija, Latvija un Dānija.

Lietuvas muita ir pārliecināta, ka pieaugums skaidrojams ar ES sankciju apiešanu, blokā ievedot Krievijas un Baltkrievijas koksni ar viltotiem kirgīzu un kazahu sertifikātiem. To pierāda arī Baltkrievijas un Lietuvas žurnālistu pētījums, kurā piedalījās arī Re:Baltica.

Baltkrievu Pinokio kirgīzu mētelī

2022.gada augustā Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā tika nodibināts uzņēmums Admit. Lai gan eksistējis tikai četrus mēnešus, tas apgalvo, ka pārstrādā 40 000 tonnu koksnes gadā.

Telefona zvanā ar potenciālo baltkrievu klientu, par kuru izlikās Re:Baltica partneri no Baltkrievijas pētnieciskā centra (BIC), Admit pārstāvis vaļsirdīgi atklāja, kā strādā viņu shēma. “Kopā ar savu produkciju mēs ņemam arī jūsu produkciju, šķiet, ka problēmu nav bijis. (…) Mēs piegādājam uz Poliju, Lietuvu un Latviju. Arī uz Vāciju un Itāliju,” skaidroja uzņēmuma pārstāvis. Viņš arī ieteica izvēlēties kravas labāk vest caur Poliju vai Latviju, jo uz šo valstu robežām “viņi uzdod vismazāk jautājumu” (kad vēlāk šos jautājumus uzņēmuma līdzdibinātājam Denisam Pitko (Dzianis Pytko) BIC uzdeva kā žurnālisti, viņš noliedza, ka Admit iesaistīts sankciju pārkāpšanā un, apsūdzot žurnālistus “provokācijā”, nolika klausuli) .

Tikmēr Minskā uzņēmums StandartnoBy, ko dibinājuši varai pietuvināti cilvēki, žurnālistam kā potenciālajam klientam solīja nodrošināt Kirgizstānā izsniegtu sertifikātu, ar kuru Baltkrievijas izcelsmes koksni mēģināt ievest ES. Konkrēto sertifikātu, ko atsūtīja kā paraugu, izsniegtu kirgīzu uzņēmums Sertifikat KG citam kirgīzu uzņēmumam KSK Torg KeiDži, kura līdzīpašnieks ir viens no Standartnoby dibinātājiem. “Ražotāji var mēģināt ar šiem sertifikātiem ES muitā apliecināt, ka viņiem viss ir no Kirgizstānas,” teikts StandartnoBy Telegram ziņā. Kā apliecinājumu uzņēmuma pārstāvis atsūtīja sertifikāta piemēru koksnes granulām.

Kad žurnālisti vērsās pēc oficiāla komentāra, uzņēmumu līdzdibinātājs Alehs Narčuks (Aleh Narchuk) noliedza, ka ar viņu saistītie uzņēmumi kādam būtu līdzējuši izvairīties no sankcijām. “Mēs darbojamies stingri saskaņā ar likuma burtu. Mēs neviltojam nekādus dokumentus,” sacīja baltkrievu uzņēmējs. Attiecībā uz savu kolēģu ziņojumiem, kuros piedāvāts sniegt pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām, Narčuks teica, ka “darbinieks, iespējams, uzrakstīja kaut ko, lai piesaistītu klientu uzmanību”.

Baltkrievija ar blīvu mežu platību un labi attīstītu rūpniecību bija viena no lielākajām koksnes piegādātājām ES. 2021. gadā Baltkrievija Eiropas tirgum piegādāja koksni 1,37 miljardu eiro vērtībā, ierindojoties starp lielākajiem piegādātājiem blokā. Vairāk piegādāja tikai Ķīna un Krievija.

Kā granulas pārmarķē Lietuvā

Lietuvas uzņēmums Vivalsa vēl nesen tirgoja Krievijas koksnes granulas. Kad sankciju dēļ rūpals izbeidzās, kompānija neticami ātri sāka piedāvāt tādus pašus produktus, bet nu jau no Kirgizstānas. Vismaz tā saka oficiāli. Pavisam ko citu tā līdzīpašnieks Sauļus Girčis (Saulius Girčys) atklāja, tiekoties ar potenciālajiem klientiem, par kuriem uzdevās lietuviešu žurnālisti.

“Viņi atved no Baltkrievijas, bet, tā kā tas ir aizliegts – viņi taisa Kirgizstānas dokumentus,” Girčis vaļsirdīgi stāstīja. Uzņēmējs paskaidroja arī piegādes ķēdi – “kirgīzu” granulas pērk no kāda Polijas uzņēmuma, kas tās piegādā uz viņa noliktavu Lietuvā. “Patiesībā mēs visi saprotam, ka Kirgizstāna šīs granulas neražo,” piebilda Girčys. Vivalsa direktors un līdzīpašnieks ar lepnumu rādīja lielus granulu iepakojumus ar Kirgizstānas marķējumu: “Jūs redzat? Kirgizstāna.”

Jautāts, vai pircējam par šo granulu iegādi var draudēt kādas nepatikšanas, Girčis piedāvāja personīgi viltot preces izcelsmes dokumentus. “Es uzrakstīšu visu, ko jūs vēlaties. Man nav nekādas nozīmes. (…) Uz granulas nav uzraksta, kur tā ir ražota. Tas nav rakstīts arī uz mūsu iegādes dokumentiem. Jūs to pērkat no manis, Lietuvas pārdevēja. Ja vēlaties, es varu uzrakstīt “koksnes granulas LT”. Ja vēlaties, tā nav problēma.”

Mazrunīgāks viņš bija, kad žurnālisti Girči informēja par slēpto vizīti. Neko par sankciju pārkāpšanu viņš vairs nezināja: “Jūs par mani ņirgājaties. Jums nav nekā labāka, ko darīt. Es neko nepārkāpju.” Ņemot vērā iepriekšējo vaļsirdību sankciju apiešanā, žurnālisti Girčum jautāja, vai viņš uzskata, ka arī uz viņa rokām ir ukraiņu asinis. “Nē, es nedomāju, ka manas rokas ir aptraipītas ar asinīm. Pat ja šīs granulas nāk no Baltkrievijas – Baltkrievija būtībā nepiedalās karā.” (Baltkrievijas teritoriju prezidents Aleksandrs Lukašenko atļāva izmantot kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, tā trenē Krievijas jauniesauktos un ļauj izmantot savu infrastruktūru kara mērķiem – red.)

Lietuvas muita: mēs skaidri redzam sankciju apiešanu

Lietuvas muita novembrī paziņoja, ka sāks stingrāk kontrolēt koksnes kravas. Iestāde atklāti teica, ka tas ir saistīts ar sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

“Līdz šim mūsu lielākās bažas rada 44. sadaļa – koksne un viss, kas ar to saistīts un, galvenokārt, ir zem sankcijām,” uzsvēra Lietuvas muitas direktora vietnieks Vīgants Paigožins (Vygantas Paigozinas). Kaimiņu muita jau ir apturējusi vairākas kravas, kas šķietami nāk no iepriekš minētajām Vidusāzijas valstīm, bet patiesībā ir no Krievijas vai Baltkrievijas.

“Tas ir acīmredzami, pazīmes ir nenoliedzamas. Mēs atrodam [valsts] marķējumus uz iepakojuma, papildu dokumentu komplektus, kas tieši norāda, ka preces nāk no Krievijas vai Baltkrievijas. (…) Esam identificējuši vairākus gadījumus, taču arī otra puse veic uzlabojumus, un ar katru reizi aizdomīgie mēģinājumi apiet [sankcijas] kļūst arvien izsmalcinātāki,” sacīja Paigožins.

Viņš atzīst, ka muita nespēj pilnībā apturēt nelegālās koksnes sūtījumus ar Kazahstānas un Kirgizstānas marķējumiem, jo patieso izcelsmi esot grūti pierādīt.

Kas notiek Latvijā

Re:Baltica muitā noskaidroja, ka nepietiekami skaidru izcelsmes dokumentu dēļ līdz šim tikai trim kravām liegts šķērsot Latvijas – Krievijas robežu. Viena no tām bija tranzīta krava no Kazahstānas uz Poliju. Amatpersonas pamanīja, ka pavaddokumenti satur informāciju par Krievijas uzņēmumu. Kādai koksnes granulu kravai no Kirgizstānas atteikta muitas procedūra, jo atklājās, ka preču patiesā izcelsmes valsts ir Baltkrievija. Savukārt trešā bijusi granulu krava no Kazahstānas, taču muita atteicās precizēt tās noraidīšanas iemeslus.

Arī Valsts meža dienests (VMD) Re:Baltica uzsvēra, ka apzinās – “nelegālā kokmateriāla importa problēma diemžēl pastāv”. Dienests esot identificējis dažus aizdomīgus gadījumus, bet uzlūko to kā “riska importu”, nevis sankciju apiešanu, un turpinot izmeklēšanu. “Ņemot vērā, cik daudz Latvijā iepriekš ienāca produkti no Krievijas un Baltkrievijas, tad nav jābrīnās arī par legālu importu no citām trešajām valstīm,” uzsver iestāde.

Uz jautājumu, vai pēkšņais importa pieaugums no Kazahstānas un Kirgizstānas Latvijā ir tieši saistīts ar sankciju apiešanu, muita Re:Baltica atbildēja izvairīgi. Tāds risks esot, bet šai produktu grupai pievēršot pastiprinātu uzmanību un, ja atklāj neatbilstības, pāri robežai nelaiž. Taču esot jāņem vērā, ka “kopumā aizliegt preču ievešanu no valstīm, kuras nav pakļautas sankcijām, nav pamatojuma”.