Mūsdienās daudzi (bet ne visi) kristieši Ziemassvētkus svin 25. decembrī. Tomēr, ja reiz Jēzus Kristus dzimšanas datums precīzi zināms nav, kāpēc tieši 25. decembris?
Kāpēc Ziemassvētkus svin 25. decembrī? (3)
Pastāv divas galvenās teorijas, kāpēc Ziemassvētki tiek svinēti 25. decembrī. Pirmā teorija vēsta, ka Ziemassvētki aizstāja vienus vai vairākus pagānu svētkus. Otra teorija savukārt vēsta, ka agrīnie kristieši izmantoja kaut kāda veida aprēķinus, lai aplēstu, ka Jēzus piedzima tieši 25. decembrī.
Patiesībā pareizas varētu būt abas teorijas.
Divas teorijas
Lai nu kā, nav skaidri zināms, kāpēc kristieši sāka Jēzus dzimšanu svinēt 25. decembrī. Senie avoti norāda, ka 25. decembrī Romas impērijā tika svinēti svētki par godu saules dievam Hēlijam. Ļoti iespējams, ka kristieši vienkārši tos aizstāja ar Ziemassvētkiem. Decembra vidū vairākas dienas ilgi norisinājās arī pagānu svētki saturnāliji par godu Saturnam.
Tiesa, ar šo teoriju ir saistītas dažas problēmas. Iespējams, kristieši svinēja Jēzus dzimšanas dienu 25. decembrī, vēl pirms tika svinēti Hēlijam veltītie svētki. Teoloģijas profesors Pols Bredšovs savā rakstā, kas publicēts grāmatā “The Oxford Handbook of Christmas”, raksta, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kad 25. decembris kļuva par datumu, kas saistīts ar Hēlijam veltītiem romiešu svētkiem. Lielākā daļa pētnieku ir vienisprātis, ka tas, visticamāk, nenotika agrāk par mūsu ēras 274. gadu, kad imperators Aureliāns Romā Hēlijam veltīja jaunu templi.
“Mums par šiem svētkiem ir zināms pārāk maz, lai varētu pavisam droši kaut ko teikt,” izdevumam “Live Science” komentēja vēstures profesors Filips Nothefts.
Pastāv arī jautājums, vai šie svētki bija pietiekami nozīmīgi, lai agrīnie kristieši tos aizstātu ar Jēzus dzimšanas atzīmēšanu.
25. decembris arī ir datums, kurā pēc ziemas saulgriežiem tika novērota saules virzība ziemeļu virzienā.
Tā saucamā aprēķināšanas teorija savukārt ir balstīta uz ideju, ka agrīnie kristieši Jēzus dzimšanas dienas datumu aprēķināja, pieskaitot deviņus mēnešus Jēzus ieņemšanas dienai. Cita iespēja ir tāda, ka kristieši uzskatīja, ka Jēzus sišana krustā norisinājās 25. martā – tajā pašā gada dienā, kad ieņemšana. Pieskaitot šim datumam deviņus mēnešus, mēs atkal nonākam līdz 25. decembrim.
Viens pierādījums, kas atbalsta šo hipotēzi, ir uzraksts uz 3. gadsimta statujas. Tas atklāj, kā aprēķināt Lieldienu datumu, kā arī vēsta, ka Jēzus tika sists krustā 29. gada 25. martā. Problēma šeit ir tāda, ka nav īsti skaidrs, kāpēc agrīnie kristieši 25. martu saistīja gan ar Jēzus sišanu krustā, gan ieņemšanu.