Augi, kas nomierina, stimulē un spēcina

Ir svarīgi šos stāvokļus atvieglot. Kā var palīdzēt preparāti no augu valsts – par to sīkāk Dr.biol. Dailonis Pakalns.

Nervu sistēma – daļa no kopuma

Nervu sistēmas funkcijas ir saistītas ar citu sistēmu darbību, un to problēmas ir visa organisma funkciju būtiska daļa. Tāda veida neirozes, dažādas fobijas, depresiju un jebkuru psihozi koriģē, lietojot tonizējošus un relaksējošus līdzekļus.

Mūsdienām īpaši raksturīgā veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija ir nervu sistēmas problēma. Pirmās pazīmes, kas par to var liecināt, ir nezināmas izcelsmes sāpes, nespēja koncentrēties, bailes, ilgstoša trauksme, nespēks, svīšana, lai gan šiem simptomiem nav somatiska pamata. Savukārt šie simptomi – sirdsklauves, sirds ritma traucējumi, asinsspiediena svārstības, elpas trūkums, reiboņi, slikta dūša, caureja – rada diskomfortu.

"Dažreiz distonijas iemesli ir somatiskas slimības, piemēram, vairogdziedzera disfunkcija, reizēm tā rodas kā depresijas sekas, taču visbiežākais iemesls ir ilgstošs stress un nervu pārslodze. Būtībā veģetatīvā distonija nav slimība, bet organisma stāvoklis," runā „Mēness aptieka” eksperts 

Daudzus stresa izraisītos stāvokļus var novērst, lietojot dabas līdzekļus

Profilaktiski ieteicams dzert zāļu tējas. Tās var būt gan kā sākotnēja palīdzība, gan kā palīglīdzeklis. Tējas palīdz risināt nervu sistēmas problēmas, novērš iekšējo orgānu darbības traucējumus, ietekmē organisma funkcijas, darbojas kā labsajūtu un dzīves komfortu uzlabojoši līdzekļi. Ar zāļu tējām dziedinām nervu sistēmu un daļu no organisma kopuma un vienlaikus, stiprinot organismu, palīdzam psihei. Fizisko veselību kopumā nodrošinot ar pareizu diētu un dzīvesveidu, uzturam možu noskaņojumu, panākam labvēlīgu eksistences statusu jeb tā saukto dzīves kvalitāti.

Nomierinošās zāļu tējas mazina nervu spriedzi, ļauj pārvarēt baiļu sajūtu, izraisa miegu. To sastāvā var būt vilkābeles drogas, māteres, pasifloras, asinszāles laksti. Augu valsts līdzekļi, iedarbojoties uz nervu sistēmu, novērš iekšējo orgānu darbības traucējumus, tos var lietot ilgstoši un kombinēt ar citiem līdzekļiem. No rīta var dzert tēju, kas iedarbojas tonizējoši, bet vakarā – ar nomierinošu un miegu veicinošu darbību, kas piemīt baldriāna saknēm, melisas un piparmētras lapām, apiņa rogām, māteres lakstiem. Mērena nomierinoša darbība raksturīga kumelītes un liepu ziediem, raudenes un virša lakstiem, atgādina pieredzējušais „Mēness aptiekas” eksperts Dr.biol. Dailonis Pakalns.

Nomierinošās tējas lieto bezmiega gadījumā, lai novērstu stresu, baiļu sajūtu, mazinātu fizisko un emocionālo spriedzi, stabilizētu mentālās spējas, mazinātu dusmu emocijas, nomierinātu strauja, neapdomīga rakstura izpausmes.

Tējas kombinācijā ar veselīgu diētu un fiziskām nodarbībām palīdz sakārtot bioritmu

Zāļu tējas, uztura bagātinātāji, ārstnieciskās peldes, arī ikdienas aktivitāšu sakārtošana novērš stresa efektus, miega traucējumus, apātiju, hronisku nogurumu. Labāka efekta sasniegšanai tās ieteicams kombinēt ar dzīvesveida izmaiņām.

Miega problēmas un hronisks nogurums bieži saistās ar ikdienas bioritma traucējumiem. Tējas kombinācijā ar veselīgu diētu un fiziskām nodarbībām palīdz tos sakārtot.

Zāļu tējas un ārstnieciskās peldes sinerģiskās kombinācijās dod ilgtspējīgu efektu pret bezmiegu, nemieru un baiļu sajūtu. Dažos gadījumos to papildina ar baldriāna vai māteres tinktūru, Zeļeņina pilieniem. Nomierina arī pasifloras tēja, kam piemīt pretsāpju darbība.

Komplekso tēju sastāvā iekļauj mārsila, raudenes lakstus. Neirožu novēršanai ne vienmēr jālieto nomierinoša tēja, dažreiz labāki ir līdzekļi ar tonizējošu un adaptogēnu darbību, norāda Dailonis Pakalns.

Vieglu depresīvu stāvokļu ārstēšanai efektīvi ir asinszāles preparāti

Viens no samērā izplatītiem psihiatriskiem traucējumiem ir depresija, kas izraisa emociju, jušanas un mentālā stāvokļa izmaiņas. Biežāk no tās cieš sievietes un gados vecāki cilvēki. Depresija ir hronisks psihes traucējums, kura izpausmes ir nomākts garastāvoklis, apetītes vai miega traucējumi, nogurums, zemas koncentrēšanās spējas. Vieglu depresīvu stāvokļu ārstēšanai efektīvi ir asinszāles preparāti, īpaši tad, ja depresija saistīta ar klimaktēriskām pārmaiņām.

Nozīmīga grupa ir drogas ar psihostimulējošu darbību

Tās aktivē asinsriti, uzlabo garastāvokli, paaugstina organisma fizisko un mentālo aktivitāti.

Vispirms jāmin kofeīnu saturošas drogas. Pasaulē visvairāk lieto kafijas krūma sēklas jeb kafijas pupiņas, kā arī tējas krūma lapas. Kofeīnu satur arī tā dēvētā Paragvajas tēja, ko izmanto dzēriena maté gatavošanai, un paulīnijas jeb guarānas sēklas.

Vājākas psihostimulējošas īpašības piemīt Ķīnas citronliānas augļiem, marālsaknes un eleiterokoka sakņu, rožainās rodiolas sakneņu preparātiem. Tos lieto fiziska un garīga noguruma un pārpūlēšanās gadījumā.

Adaptogēni ietekmē to hormonu sintēzi, kas veicina organisma enerģētisko rezervju veidošanos

Dažreiz stimulējošas iedarbības drogas izdala atsevišķā, adaptogēno līdzekļu, grupā. Tajā iekļauti līdzekļi ar dažādu darbības mehānismu, taču tos vieno kopēja gala iedarbība – tie veicina organisma pretestības spējas saskarē ar nelabvēlīgiem faktoriem un stresam. Adaptogēni ietekmē to hormonu sintēzi, kas veicina organisma enerģētisko rezervju veidošanos un uzlabo vielmaiņu; tos lieto, lai mazinātu nogurumu, palielinātu intelektuālās spējas, uzlabotu atmiņu. Tie ir maztoksiski, ilgstoša lietošana neizraisa pierašanu un atkarību. Mērenās devās tiem piemīt psihostimulējoša darbība, taču tie neiztukšo organisma rezerves.

Adaptogēnos līdzekļus neiesaka lietot, ja ir paaugstināts uzbudinājums un miega traucējumi, arī akūtu infekcijas slimību gadījumā, kad ir paaugstināta temperatūra.

Raksts no arhīva.