HRW: Kalnu Karabahas blokāde draud novest pie smagām humānajām sekām

HRW norāda, ka vairāki desmiti bērnu, kuri pirms blokādes bija devušies skolas ekskursijā uz Erevānu, joprojām nevar atgriezties mājās pie saviem vecākiem.

"Ja turpināsies vienīgā ceļa, kas Kalnu Karabahu savieno ar ārpasauli, blokāde, tas varētu novest pie briesmīgām humānajām sekām," uzsver HRW Eiropas un Centrālāzijas nodaļas direktors Hjū Viljamsons. "Lai arī kurš bloķē šo ceļu, Azerbaidžānas iestādēm un Krievijas miera uzturētājiem, kuri uz turieni nosūtīti, jānodrošina, ka tas ir atvērts, gādājot par pārvietošanās brīvību un pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu pieejamību. Jo ilgāk būs traucēta šo preču un pakalpojumu pieejamība, jo lielāks risks tas ir civiliedzīvotājiem."

Armēnijas parlaments pagājušajā nedēļa pieņēma rezolūciju, kurā apsūdzēja Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas norobežošanu no pārējās pasaules. Rezolūcijā teikts, ka cilvēkiem Kalnu Karabahā liegtas tiesības brīvi pārvietoties un reģionā trūkst pārtikas preces, medikamenti un degviela.

Turpretī Azerbaidžānas valdība noliedz tā dēvētā Lačinas koridora bloķēšanu. 

Azerbaidžānas aktīvisti kopš 12.decembra rīta bloķē šo ceļu, protestējot pret raktuvēm, kuras uzskata par nelegālām un videi kaitīgām, kā arī apgalvo, ka Kalnu Karabahas de facto valdība nelikumīgi izvedot resursus uz Armēniju. Protestētāji pieprasa Azerbaidžānas robežkontroles punktu izveidošanu.

Baku apgalvo, ka protesti bija spontāni, bet Erevāna apsūdzējusi Baku demonstrāciju organizēšanā.

Armēnija un Azerbaidžāna, kas 2020.gadā karoja Kalnu Karabaha dēļ. Pēc kara Krievija izvietoja savus karavīrus Lačinas koridorā. HRW norāda, ka Krievijas karavīri arī esot nobloķējuši ceļu, lai novērstu tālāku eskalāciju.

Kalnu Karabahas de facto valdības ombuds Gegams Stepanjans norādījis, ka pirms blokādes reģionā ik dienas no Armēnijas tika importētas apmēram 400 tonnas dažādu preču - pārtikas un higiēnas preces, medikamenti, saimniecības preces un tamlīdzīgi. Koridors tiek izmantots arī degvielas importam. 

Medijos izskanējušas ziņas, ka blokādes laikā koridoru izmantojušas vairākas Krievijas spēku kravas automašīnas, it kā ar humānajām kravām, taču Stepanjans organizācijai HRW sacīja, ka preces neesot sasniegušas Kalnu Karabahas iedzīvotājus.

Humāno situāciju vēl vairāk pasliktina traucētas dabasgāzes piegādes Kalnu Karabahai pa gāzesvadu, pa kuru dabasgāze plūst no Armēnijas caur Azerbaidžānas kontrolētajām teritorijām. Tā rezultātā Kalnu Karabahā slēgtas skolas, kuras nav iespējams apkurināt. Azerbaidžāna apgalvo, ka neesot atbildīga par dabasgāzes piegāžu traucējumiem, kas ilga no 13. līdz 16.decembrim.

Otrdien saspīlējums Azerbaidžānas un Armēnijas starpā saistībā ar situāciju Kalnu Karabahā tika apspriests ANO Drošības padomē.

2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.