FICL pārstāve aicina novērst ēnu ekonomikas dalībnieku "ņirgāšanos" par nodokļu maksātājiem (3)

Goša norādīja, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nevar cerēt uz citu rezultātu, ja tiks turpināta līdzšinējā pieeja ar nepietiekamu resursu atvēlēšanu.

Pašlaik nemazinās nesodāmības sajūta un ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej tos, kuri maksā nodokļus, ar attieksmi "mēs varam tā darboties, un pilnīgi nekas ar mums nenotiek," vērsa uzmanību par ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem atbildīgā FICIL pārstāve.

Pēdējo gadu laikā notiek atbalstāma koncentrēšanās uz lielākajiem pārkāpējiem jeb "lielo zivju ķeršanu", taču cīņai ar ražošanas, būvniecības un citās nozarēs esošajiem mazākiem ēnu ekonomikas veicinātājiem Valsts ieņēmumu dienests nevelta pietiekamus resursus, pauda Goša. FICIL apzinās, ka cīņa prasa lielus resursus, reizē ēnu ekonomika veido ap 25% no tautsaimniecības, nostādot krietni neizdevīgākos konkurences apstākļos tos, kuri darbojas godīgi.

Ēnu ekonomikas apkarošana ir sadrumstalota, tāpēc jābūt vienai vadošajai iestādei, no kuras var prasīt atbildību par konkrētu mērķu sasniegšanu šajā lietā, atzīmēja ārvalstu investoru padomes pārstāve.

Goša kā rīcības virzienus cita starpā minēja arī bezskaidras naudas norēķinu veicināšanu, kā arī informācijas sniegšanas par privāto māju būvēšanas izmaksām sasaisti ar to nodošanu ekspluatācijā.

Komisijas sēdē raisījās diskusijas arī par tiem cilvēkiem, kuri nelegāli strādā, lai izvairītos no maksājumiem tiesu izpildītājiem, piemēram, par bērniem paredzēto uzturlīdzekļu parādiem.

Deputāts Kaspars Melnis (ZZS) šajā kontekstā aicināja atbildīgajām valsts institūcijām apkopot datus un izanalizēt, vai valsts un taustaimniecība iegūst vairāk pašreizējā situācijā, kurā daļa parādnieku uzskata, ka viņiem nav izdevīgi legāli strādāt, vai arī ekonomikai izdevīgāk būtu veicināt šo cilvēku legālu nodarbinātību.

Parlamentārietis Jānis Grasbergs (NA) šajā kontekstā aktualizēja jautājumu, vai vajadzētu ieviest mehānismus, kas ļautu piedzīt parādus arī no tiem cilvēkiem, kuri devušies dzīvot ārvalstīs.

FICIL pārstāvji komisijas sēdē arī norādīja uz valsts pārvaldes reformu nepieciešamību, piemēram, centralizējot kādu pakalpojumu sniegšanu un datu apkopošanu.

Kā ziņots, darbinieku piesaistei no ārvalstīm jāļauj maksāt konkrētās nozares vidējo algu tajās jomās, kurās tā ir mazāka par vidējo algu valstī, komisijas sēdē teica ārvalstu investoru padomes pārstāve Irina Kostina.

FICL pārstāve Dace Cīrule norādīja, ka atbildīgajām ministrijām jāsadarbojas "zaļā kursa" ieviešanai un jārēķinās, ka dažādas krīzes neatceļ to, ka "zaļais kurss" būs jāīsteno.

Ārvalstu investoru padomes pārstāvji izteica arī vairākus citus skaidri formulētus priekšlikumus par ekonomikas un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un attīstību. Tāpat konkrētus rosinājumus pauda arī vairāki Saeimas deputāti.