Mūķeņu seksuālā dzīve. Ir vai nav? (18)

Pirms neilga laika pāvests Francisks pasaulei paziņoja, ka Baznīcā ir šokējošs daudzums seksuālas vardarbības gadījumu pret sievietēm.

Viņš atklājis, ka dažas mūķenes ir turētas kā seksa verdzenes un piedzīvojušas vārdiem neaprakstāmu vardarbību.

2019. gada februārī Vatikāna žurnāls "Woman Church World" publicējis šokējošu rakstu, kurā atklāti simtiem stāstu par to, kā mūķenes ir piespiestas veikt abortu, kā arī gadījumiem, kuros vienīgais veids, kā sievietes spējušas audzināt savus bērnus, ir uzdodot tos par bāreņiem.

Pēc pāris nedēļām žurnālu pameta visa tā redakcija - sievietes atzinušas, ka baznīcas vīrieši pret šiem tematiem izturas ar pilnīgu vienaldzību.

Frederikas un citu portāla aptaujāto sieviešu piemērs gan rāda, ka seksuālas attiecības reliģiskās struktūrās nav vienmēr saistītas ar vardarbību, taču šis temats tāpat ir diezgan komplicēts.

Celibāts tiek uzskatīts par vienu no nopietnākajiem upuriem, kurus cilvēks veic baznīcas labā.

Mūķenēm sevi jāuzlūko kā Jēzus līgavām un jāvelta sava dzīve Dievam, taču daudzām sievietēm tas ir patiess izaicinājums.

Viņu paraugs ir Jaunava Marija, kura, lai arī devusi dzīvību, tāpat palikusi "šķīsta". Tas gan nenozīmē, ka katoļi negatīvi uzlūko seksu - tas ir pat vairāk nekā ieteicams, taču tikai laulībā un ar mērķi radīt bērnus.

Katoļu dzīvē homoseksualitāte jau sen ir nelabprāt apspriests temats.

Lai arī pāvests Francisks pēdējā laikā ir izcēlies ar samērā maigu attieksmi pret netradicionāli seksuāli orientētajiem, arī viņš joprojām nav bijis pārlieku nasks runāt par tādām tēmām kā viendzimuma laulība.

Pāvests esot atzinis, ka Baznīcā pastāvot "homoseksuālu priesteru lobijs", taču par "māsu mīlestību" īsti runāts netiekot.

Bijusī mūķene Frederika norāda, ka, par spīti baumām un fantāzijām par seksuālām izvirtībām, kas norisinās aiz klostera sienām, tā nebūt nav ikdiena - vairums reliģiozi dzīvojošo ikdienā cīnās, lai pildītu savu solījumu dzīvot celibātā.

Aizliegta ir arī masturbācija - to neiesaka arī tiem, kas nedzīvo celibātā, jo tiek uzskatīts, ka šādi tiekot "izšķērdēta sēkla". Sievietēm ir aizliegts sevi apmierināt, jo Baznīca uzskata, ka šādi tiek mazināta sievietes vēlēšanās atdoties vīrietim. Tiek uzskatīts, ka fantazēšana sevis apmierināšanas laikā var kalpot par iemeslu krāpšanai.

Žurnāls "Journal of Marital Sex" pēc aptaujas secinājis, ka aptuveni desmit procenti vīriešu un sieviešu iestājas klosterī tad, kad ir jau zaudējuši nevainību.

Tāds bijis arī māsas Patrīcijas stāsts - viņa iestājusies klosterī Kalifornijā savas dzīves trešajā desmitgadē, taču pēc 20 gadiem to pametusi, jo nav spējusi pretoties savas draudzes priestera pievilcībai.

Sieviete apgalvo, ka abi esot flirtējuši, taču viņu starpā nekas nav bijis - kad sieviete centusies realizēt savas vēlmes, priesteris viņu atraidījis. Pēc izstāšanās no draudzes Patrīcija satikusi bijušo priesteri, kuru nomākušas līdzīgas domas.

Nu viņi ir precējušies un ģimenē audzina trīs bērnus.

Ar savām atmiņām dalījies arī Džovanni Riči, kurš jaunībā sācis strādāt par matemātikas skolotāju kādā katoļu skolā Romas piepilsētā.

Viss sākās kā nevainīgs flirts, taču ātri vien pārauga seksuālās attiecībās.

Vīrietis atceras, ka meiteni ļoti biedējusi grūtniecība, taču viņa neesot vēlējusies izmantot kontracepcijas līdzekļus reliģisku apsvērumu dēļ. Pēc kāda laika meitene nosūtīta uz citu pilsētu. Abi vairs nav tikušies.

"Man bija viņas žēl. Skumji, ka viņai bija jāizvēlas starp uzticību Dievam un pašas seksualitātes izpēti," atklāj Džovanni.