/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Pēc restorāna “Venēcija” apmeklējuma biju nolēmis mest liktenim izaicinājumu un apmeklēt vietu, kura, vadoties pēc vairāk nekā 350 tūkstošiem cilvēku vērtējumu, atzīta par pašu sliktāko Rīgā. Par nožēlu citiem, bet par laimi man – pavisam nesen šī ēstuve bija aizklapēta ciet, tāpēc piedzīvojumus nācās meklēt citur. Vairāki ļaudis bija man ieteikuši doties paēst uz “Šašliks pie Aļika”.
Lūdzu, nepārprotiet – mans plāns nekādā gadījumā nav mēģināt atrast pašu negaršīgāko ēdienu pilsētā. Es meklēju vietas ar kaut ko īpašu. Jā, tas īpašais dažkārt var gadīties briesmīgs un neēdams ēdiens, bet tas nav pašmērķis. Tas, kas piesaistīja Aļika šašlikā, bija vietas amizantais interjers, ko iepriekš biju redzējis tikai bildēs, tāpēc nolēmu pārbaudīt klātienē.
Vieta atrodas diezgan dziļā Vecmīlgrāvja nostūrī, burtiski nekurienes vidū. Tā ir vieta, kuru nav iespējams nejauši pamanīt, braucot garām, jo grūti iztēloties iemeslu, kāpēc lai kāds tur nejauši brauktu. Tomēr izskatās, ka vieta pietiekami iecienīta vietējo rajona aborigēnu un darbaļaužu vidū un tukša nav ne mirkli.