Kopdzīve ir visātrāk pieaugošais ģimenes modelis Latvijā. Aptuveni katra piektā ģimene Latvijā, kas dzīvo kopā vienā mājoklī, dzīvo nereģistrētās attiecībās. Aptuveni divi no pieciem bērniem piedzimst nereģistrētās attiecībās. Satversmes tiesa ir pieņēmusi divus nozīmīgus spriedumus lietās Nr. 2019-33-01 un Nr. 2020-34-03, kas norāda, ka, lai arī likumdevējs ir tiesīgs izvēlēties dažādus risinājumus, nosakot ģimenes attiecību tiesisko regulējumu. Attiecīgajam regulējumam, pirmkārt, ir jānodrošina personām iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt atzītām par ģimeni. Otrkārt, ir jānodrošina ģimenes un tās locekļu aizsardzība viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Šīs attiecības aptver ļoti plašu jautājumu loku, tāpēc Satversmes tiesas nolēmumu izpilde nevar būt vien formāla. Personiskās un mantiskās attiecības aptver, piemēram, mantojuma, ģimenes tiesību, iedzīvotāju ienākuma un citu nodokļu, dzīvojamo telpu īres, pabalstu, pensiju, imigrācijas, pacientu tiesību un citas jomas. Šo divu Satversmes tiesas spriedumu izpildes termiņš bija 2022. gada 1. jūnijs, tomēr joprojām minētie spriedumi nav pilnībā izpildīti. Satversmes tiesa ir noteikusi, ka cilvēka cieņa ir jāievēro nevis tikai formāli, bet gan pēc būtības, tāpēc atbilstīgi cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam. Likumdevēja rīcības brīvību, pildot Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertos pienākumus, nosaka ne tikai cilvēka cieņas princips, bet arī tiesiskās vienlīdzības princips un diskriminācijas aizliegums. Satversmes tiesas spriedumu izpilde ir neatņemama demokrātiski tiesiskas valsts sastāvdaļa. Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām un privātpersonām. Saeimas, mūsuprāt, antikonstitucionālās bezdarbības dēļ jau 29 ģimenes tikušas atzītas ar tiesas spriedumiem, un šo ģimeņu skaits turpina pieaugt. Process ir ne tikai pazemojošs un laikietilpīgs pieteicējiem, bet arī pārslogo Latvijas tiesas. Individuālu ģimeņu atzīšana nav efektīvs risinājums un nav uzskatāms par Satversmes tiesas spriedumu izpildi.