Ozija Osborna mūžīgās jaunības noslēpums

"Atceros, kad man bija 69 gadi, es domāju: Nez, kad sākšu justies vecs, kad es sākšu just to visu,"viņš stāsta. "Un, pēkšņi, kad man palika 70 gadi, slūžas atvērās. Tā sākās viena liksta pēc otras. Šis ir visilgākais laiks, kad esmu slimojis savā dzīvē."

Ozijs intervijā atklāj veselības problēmu sarakstu, kas datēts ar gandrīz divām desmitgadēm. "Apmēram 2003. gadā bija kvadracikla avārija, bet es izrakstījos no slimnīcas un turpināju strādāt. Tad uzzināju, ka man ir Parkinsona slimība. Pēc tam reiz naktī piecēlos, lai aizietu uz tualeti. Atgriezies tumsā nospriedu: "Manai gultai jābūt apmēram tur." Lēcu uz gultas, bet tās tur nebija. Nogāzos uz grīdas un stipri sasitos. Gulēju tur un teicu: "Šāron, labāk izsauciet ārstu, ātro palīdzību, jo domāju, ka esmu lauzis kaklu." Zināju, ka esmu ļoti slikti piezemējies. Sabojāju mugurkaulu. Tas man spieda uz nerva. Man bija visi darbības traucējumi. Bija jāveic operācija, jo bija liela iespēja tikt paralizētam."

Ozijs uzskata, ka operācija nebija kvalitatīva: "Ķirurgs  darbu paveica slikti. Iznācu no slimnīcas un kopš tā laika esmu kropls,” viņš atklāj. "Kopš tā laika man ir bijušas vēl divas operācijas, lai labotu šā puiša sastrādāto, taču tā ķirurga nodarītie bojājumi bija sliktāki nekā Parkinsona slimība."

Kāds tad ir noslēpums viņa veselības uzlabojumiem? "Es vairs nelietoju alkoholu. Es nelietoju apdullinošas vielas. Es nepinos ar sievietēm - man nav vairs gadījuma sakaru. Esmu atmetis arī smēķēšanu. Nepakļaujos savām vēlmēm un iegribām," intervijā atzīst rokzvaigzne.

Bet visazartiskāk viņš izsakās par koncertēšanu: "Lielisks koncerts ir labāks par jebkuru seksu vai narkotikām. Nav ar ko salīdzināt!"

Tāpat Ozijs atgādina, ka neieredzēt pasauli un cilvēkus ir dumji un nekad nav par vēlu iemācīties mīlēt pasauli!