Ieņēmumu dienests pastiprināti kontrolē kokmateriālu kravas no Centrālāzijas

Muitas likumdošana ļauj muitas amatpersonai pieprasīt dokumentus, kas apliecina atbilstību likumdošanā noteiktajām prasībām. Atkarībā no situācijas, un lai pārliecinātos, vai netiek pārkāptas sankcijas, tiek pieprasīta informācija arī par iepriekšējo muitas procedūru, preču ražošanas vietu, preču izcelsmi un citi dokumenti. Ir gadījumi, kad tiek veiktas laboratoriskas pārbaudes. Katra gadījuma apstākļi ir izskatāmi atsevišķi, skaidro VID pārstāvji.

Kopumā muitas kontrole tiek veikta, pamatojoties uz riska analīzi, un šis princips attiecas arī uz Centrālāzijas reģiona valstīm, no kurām importētās preces nav pakļautas sankcijām.

Papildus VID pārstāvji norāda, ka ir sākta komunikācija ar Kazahstānas un Kirgizstānas muitas iestādēm savstarpējās sadarbības ietvaros, lai pārbaudītu darījumu ar kokmateriāliem apstākļus. Pagaidām atbildes nav saņemtas. Pēc VID rīcībā esošās informācijas, līdzīgi rīkojas arī Lietuvas muitas iestādes.

Attiecībā uz stingrāku prasību noteikšanu pavaddokumentu un izcelsmes sertifikātu pārbaudei VID pārstāvji uzsver, ka tas ir likumdošanas jautājums, kas jārisina Eiropas Savienības (ES) līmenī sankciju vai muitas regulējumā. Tikai vienotas un stingras prasības nodrošinās rezultāta sasniegšanu. Mazāk efektīva būtu iespējamā vienošanās reģiona valstu līmenī - starp Baltijas valstīm un Poliju.

Eiropas Komisija analizē informāciju par preču importu, tajā skaitā Eiropas birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir iespēja iesaistīties ar sankciju jomu saistītu lietu izmeklēšanā, piemēram, pārbaudot riska informāciju ES līmenī, veicot izmeklēšanu, pieprasot informāciju Kazahstānai, Kirgizstānai un citām valstīm par eksportējošiem uzņēmumiem. Ja šo valstu kompetentās iestādes nesadarbojas, ES augstākajā līmenī būtu vērtējama sankciju noteikšana arī pret tām valstīm, kas iesaistītas sankciju apiešanā, skaidro VID pārstāvji.

Tāpat VID pārstāvji atgādina, ka sankciju ievērošana ir katras personas pienākums, un to apiešanas konstatēšanas gadījumā draud kriminālatbildība.

Jau ziņots, ka pēc aizlieguma ES importēt Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktus uz Latviju sākušas plūst kravas no Kazahstānas un Kirgizstānas - valstīm, kurās ir ļoti maz meža un no kurām Latvija agrāk neko tādu nebija pirkusi, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Gada beigās Latvijā koksnes produktu imports no Kirgizstānas no nulles ir uzkāpis līdz 829 000 eiro, bet no Kazahstānas - līdz 1,85 miljoniem eiro.

Tas pats notiekot citās ES valstīs, raksta "Re:Baltica". No 445 000 eiro vērta eksporta uz ES valstīm 2020. un 2021.gadā abas Vidusāzijas valstis šogad ES vismaz uz papīra ievedušas koksnes produktus vairāk nekā 30 miljonu eiro vērtībā. Galvenie adresāti ir Lietuva, Polija, Vācija, Latvija un Dānija.

Lietuvas muita ir pārliecināta, ka pieaugums skaidrojams ar ES sankciju apiešanu, blokā ievedot Krievijas un Baltkrievijas koksni ar viltotiem Kirgizstānas un Kazahstānas sertifikātiem.