Krīze būvniecības uzņēmumiem radījusi "sliktu formu"

Piedzīvojumi būvniecības nozarē esot sākušies tieši ar Konkurences padomes lēmumu par karteli. Tam sekoja Covid-19 pandēmija.

"Tādēļ ir jāuzsver, ka tagadējā situācijā, kas ir kara Ukrainā izraisītās sekas un energokrīze, būvniecības uzņēmumi jau nonāca, ja tā var teikt, sliktā formā," sacīja Griga.

Viņa skaidroja, ka pārrāvumi piegāžu ķēdēs un materiālu trūkums būvniecībā radīja sadārdzinājumus jau Covid-19 laikā. Runa pamatā bija par metāla izstrādājumiem, kokmateriāliem, betonu, elektroinstalācijas materiāliem, un šo sadārdzinājumu būvnieki lielā mērā iznesa uz saviem pleciem un radās zaudējumi.

Tādēļ šajā gadā nozare nonāca jau bez lielām rezervēm, teica Griga. Visi cerējuši, ka šogad beidzot varēs atkopties no pandēmijas radītajām sekām, bet notika pilnīgi pretēji. Sākās karš, un tā ietekmē būvniecības izmaksas ir cēlušās vidēji par 20-30%. Turklāt tas ir vidējais rādītājs, jo atsevišķās pozīcijās pieaugums ir līdz pat 200%, uzsvēra Griga. Tas visiem rada grūtības ar sākto līgumu izpildi, tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums ir ļoti pesimistisks.

Jautāta, kas būvniecības izmaksas ietekmē visvairāk - energoresursi vai materiāli, Griga skaidroja, ka cenu pieaugums materiāliem jau sākās Covid-19 laikā. Turklāt atsevišķām materiālu pozīcijām pieaugumi ir vienkārši dramatiski.

"Energocenām ir netieša ietekme. Sava ietekme ir arī darbaspēka izmaksām. Tas viss kopā veido dramatisku cenu pieaugumu, ko būvnieks nekādā veidā nevar iznest uz saviem pleciem. Mēs neesam tā nozare, kurai ir lielas rezerves, lai to varētu segt. Pēdējo divu gadu laikā vidējais nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu rādītājs ir ar mīnusa zīmi, un mēs nevaram sagaidīt, ka 2022. gads būs ar kaut ko labāks," teica Griga.

Jautāta, kādiem faktoriem jābūt, lai situācija uzlabotos, Griga sacīja, ka pašlaik kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, jo cenu kāpums vēl nav apstājies un energokrīze tikai uzņem apgriezienus. Turklāt, ja sākotnēji bija runa tikai par materiālu sadārdzināšanos, tad pamazām "ieslēdzas" arī citas komponentes. Piemēram, darba samaksas kāpuma ietekme vēl nav redzama pilnā apmērā, tas vēl tikai gaida priekšā, skaidroja Griga.

Viņa atgādināja, ka vairākus ceturkšņus pēc kārtas krītas būvniecības apjomi. Valdības veidošana ievilkās, un nozarei nav skaidrs, kāds varētu būt publisko investīciju apjoms nākamajā gadā, uzsvēra Griga.

"Tas, ar ko pašlaik nodarbojas visi būvniecības uzņēmumi, ir cīnīšanās esošo līgumu ietvaros, bet ir skaidrs, ka šie līgumi kaut kad beigsies, un jautājums ir, ar ko mēs strādāsim turpmāk. Ir redzams, ka privātie uzņēmumi pašlaik ļoti piesardzīgi skatās uz jaunām investīcijām, tādēļ nozarei lielas cerības ir uz valsts pasūtījumiem, par kuriem, kā jau minēju, lielas skaidrības nav," teica Griga, prognozējot, ka noteikti redzēsim būvniecības apjomu kritumu arī nākotnē.

Griga skaidroja, ka patlaban tos projektus, kuri jau ir noteiktā būvniecības stadijā, protams, ir izdevīgāk pabeigt, bet ir projekti, kuri varētu arī neturpināties. Griga prognozēja, ka investori nogaidīs, turklāt viena lieta esot cenas, kuras pašlaik ir diezgan neprognozējamas, taču ir arī finanšu tirgu ietekme, kredītlikmes un daudzi citi faktori.

Turklāt Griga atzina, ka ar privātiem pasūtītājiem pašlaik ir visgrūtāk runāt. Griga skaidroja, ka ar privātajiem pasūtītājiem netiek runāts par piemaksām, lai varētu segt sadārdzinājumu, bet gan par kompromisiem, lai varētu mazināt savus zaudējumus. Līgumi, kuri ir slēgti iepriekš, neparedz nekādus atvieglojumus krīzes dēļ, un soda sankcijas par darbu neizpildi ir ļoti bargas.

"Lai gan pasūtītāji ļoti labi saprot, kāda ir situācija, vienoties un mainīt līguma nosacījumus nav viegli. Man ir jāatzīst, ka, ja vienošanās netiks panāktas, tad Latvijas būvniekiem būs iespējas pārliecināties, kā tiesas interpretē "force majore" jēdzienu un kā tas strādā dzīvē," sacīja Griga.