Iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanai jāatrod tiesiskais pamatojums, norāda Ijabs

EK novembrī ierosināja konfiscēt aktīvus, kas iesaldēti, reaģējot uz Maskavas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, lai tādējādi kompensētu Ukrainai nodarītos zaudējumus. Eiropas Savienībā (ES) ir bloķētas Krievijas Centrālās bankas rezerves 300 miljardu apmērā, savukārt iesaldēti ir 19 miljardi eiro Krievijas oligarhu naudas.

Eiroparlamentārietis uzsvēra, ka aktīvu konfiscēšanai, ir jāatrod tiesisks veids. Ijabs norādīja, ka Krievijas nodarītie postījumi un īstenotie kriminālnoziegumi Ukrainā, kas joprojām turpinās, ir pietiekams pamats, lai šos miljardus konfiscētu, tomēr tam visam ir jābūt juridiski adekvāti noformētam.

"Mums nevajadzētu lolot ilūzijas, ka ar šo naudas summu pietiks Ukrainas atjaunošanai. Runa ir jau par vismaz 600 miljardiem zaudējumu un šī summa diemžēl arvien tikai pieaug. Brīdī, kad karš beigsies ar Ukrainas uzvaru, mums vajadzēs meklēt citas iespējas palīdzēt valstij atjaunoties," sacīja politiķis.

Ijabs akcentēja, ka Ukrainai ir vajadzīga militārā palīdzība, bruņojums, lai karā uzvarētu, savukārt Krievijas aktīvu konfiskācijas tiesiskais regulējums ir jāizstrādā savlaicīgi, lai to varētu izmantot, kad to diktēs laiks.

Taujāts, kāpēc ar patlaban sniegto militāro palīdzību Ukrainai nepietiek, lai tā varētu gūt uzvaru, Ijabs akcentēja, ka tam ir kā objektīvi, tā arī subjektīvi iemesli. Runājot par objektīvajiem iemesliem, politiķis vērsa uzmanību uz to, ka Eiropa aizvadīto trīsdesmit gadu laikā ir bijusi visnotaļ pacifistiska, līdz ar to munīcijas krājumi ir ļoti ierobežoti.

Tas ir iemesls, kāpēc patlaban straujiem soļiem ir jāatjauno militārā industrija ne tikai Eiropā kā tādā, bet arī Latvijā.

"Mums ir jāatjauno bruņojuma krājumi, no kuriem daļu esam nodevuši Ukrainas rīcībā. Mums ir jābūt gataviem arī kādai turpmākai eskalācijai, kādu, iespējams gatavo [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins. Viņš vairākas reizes ir apliecinājis, ka mērķis nebūt neaprobežojas tikai ar Ukrainu," sacīja Ijabs.

Viņš pavēstīja, ka patlaban EP norit darbs, lai nākamgad galdā varētu likt jaunu likumprojektu par militāriem iepirkumiem - Eiropai daudzas lietas ir jāiepērk kopīgi, ko tā līdz šim nav darījusi.

“Ar militāriem iepirkumiem mēs varētu palielināt to efektivitāti, kā arī nodrošināt vienotus standartus. Tādām valstīm kā Polijai, Rumānijai, Baltijas valstīm tas ir vitāli svarīgi, jo Ukrainas vajadzībām ir nodota ievērojama daļa krājumu," skaidroja EP deputāts.

Savukārt, runājot par subjektīvo pusi, Ijabs sacīja, ka ievērojamai daļai Rietumeiropas politiķu ir bažas, ka karš varētu notikt Krievijas teritorijā. Ņemot vērā to, ka Ukrainas armijai sokas salīdzinoši labi, šādu scenāriju nevar izslēgt.

Tas, politiķa ieskatā, ir iemesls, kāpēc notiek "mīņāšanās uz vietas" attiecībā uz dažāda rādiusa raķešu piegādēm Ukrainai, ar kurām tā varētu ne tikai aizstāvēt un atgūt okupētās teritorijas, bet veikt triecienus Krievijas teritorijai. Ijabs norādīja, ka Latvijas nostājai jābūt tādai, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Jau ziņots, ka 24. februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.