Gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa sektorā šogad audzis kravu apgrozījums

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs norāda, ka Latvijas ostu un dzelzceļa kravu apgrozījums šogad 11 mēnešos parāda, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā un ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, nozare ir veiksmīgi spējusi pielāgoties šī brīža ģeopolitiskajai situācijai. "Tiek meklētas jaunas iespējas veidota alternatīvas loģistikas ķēdes kravu pārvadājumiem un arvien aktīvāk tiek piesaistītas kravas no jauniem mērķa tirgiem," uzsver ministrs.

Kopējo kravu apgrozījuma palielinājumu Latvijas ostās ietekmējis kāpums akmeņogļu, konteineru, ro-ro, kokmateriālu un labības kravu segmentos. "Pateicoties tam, ka Latvijas ostām ir atbilstoša infrastruktūra ogļu uzglabāšanai un pārkraušanai, tās ir spējušas piesaistīt ogļu kravas no jauniem reģioniem - Kazahstānas, Āfrikas un citām valstīm. No šī gada augusta pieprasījums Eiropā pēc oglēm no citiem tirgiem ir palielinājies saistībā ar Eiropas Savienības sankcijām Krievijas ogļu importam," skaidro Satiksmes ministrijā.

Latvijas ostās no janvāra līdz novembrim visvairāk pārkrautas beramkravas - 23,025 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 29,8%, salīdzinot ar 2021.gada 11 mēnešiem. Tostarp ogles pārkrautas 7,437 miljona tonnu apmērā, kas ir 6,9 reizes vairāk, labība un labības produkti pārkrauti 5,664 miljonu tonnu apmērā (+2,1%), koksnes šķelda pārkrauta 1,729 miljonu tonnu apmērā (-5,5%, bet ķīmiskās beramkravas - 740 400 tonnu apmērā (-53,1%).

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad 11 mēnešos pārkrautas 12,875 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tieši kravas konteineros pārkrautas 4,417 miljonu tonnu apmērā (+9,3%), kokmateriāli - 4,419 miljona tonnu apmērā (+8,8%), bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,643 miljonu tonnu apmērā (+11,4%).

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad 11 mēnešos pārkrautas 7,617 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 6,955 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 8,2% salīdzinājumā ar 2021.gada 11 mēnešiem.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad 11 mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 21,245 miljonus tonnu, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums 11 mēnešos veidoja 13,288 miljonus tonnu (+32,3%), bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 6,979 miljoniem tonnu (+9,5%).

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums šogad 11 mēnešos bija Skultes ostā - 1,097 miljoni tonnu, kas ir par 7,6% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 507 100 tonnu (+8,9%), un Salacgrīvas osta ar 335 400 tonnām (-12,7%).

Kopumā mazajās Latvijas ostās 11 mēnešos pārkrāva 2,006 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Vienlaikus dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad 11 mēnešos Latvijā pieaudzis par 1% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 19,898 miljoni tonnu. Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 18,33 miljonus tonnu, kas ir pieaugums par 2,7%, salīdzinot ar pagājušā gada 11 mēnešiem, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs sarucis par 15,4% - līdz 1,568 miljoniem tonnu.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka tranzīta kravu apmērs 2022.gada 11 mēnešos veidoja 16,219 miljonus tonnu, kas ir pieaugums par 6,7% salīdzinājumā ar 2021.gada 11 mēnešiem.

Tostarp dzelzceļa tranzīta kravu apmērs caur ostām šogad 11 mēnešos veidoja 14,226 miljonus tonnu, kas ir par 27,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 1,993 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 50,5%.