Vismaz par kaut ko eksperti ir vienprātis - šis gads Latvijas tautsaimniecībai nebūs viegls. Joprojām inflācijas rādītāji ir divciparu skatļi, viss kļūst arvien dārgāks, bet algas cenu kāpumam līdzi netiek. Vienlaikus notiek centieni slāpēt inflāciju, ceļot aizdevumu procentu likmes, kas savukārt sekmē ekonomikas bremzēšanos. Ņemot vērā minēto, nav pārsteigums, ka prognozēs par to, kas 2023. gadā sagaida Latvijas ekonomiku, bieži lasāmi vārdi "izaicinājums" un "nenoteiktība". Taču rodas jautājumi, kas tieši būs izaicinoši un kam jāgatavojas.

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, 2022. gads valsts makam nav bijis slikts. Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka tiešsaistes žurnālam KLIK atzīmē, ka gan budžeta deficīts, gan valsts parāds ir zemāki nekā tika prognozēts pavasarī. Tostarp 2022.gada deficīts ir ap 5% no IKP (pavasarī tika prognozēts 6,5%), bet valsts parāds - ap 40,9% no IKP (pavasara prognoze bija pesimistiskāka - 45,7%). Bet jāatzīmē, ka to sekmējusi nevis tautsaimniecības izaugsme, bet vairāk tieši augošās cenas. 

"Fiskālo rādītāju uzlabošana notika "neveselīgā" ceļā uz cenu kāpuma rēķina. Tomēr ir jāņem vērā, ka inflācijas "pozitīvā" ietekme uz valsts finansēm izbeigsies, kad inflācijas tempi samazināsies," atzīmē Šteinbuka.

Pēc viņas prognozēm, ekonomikas lejupslīde 2023.gada pirmajā pusgadā mazinās budžeta ienākumus, bet vienlaikus neizbēgama budžeta izdevumu indeksācija palielinās budžeta izdevumus, un augošās procentu likmes palielinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Līdz ar to no fiskālā viedokļa, viņasprāt, tuvākajos gados valdību gaida salīdzinoši grūti laiki. "Atslēgvārds ir nenoteiktība." FDP priekšsēdētāja norāda, ka 2023. gadā, visticamāk, saglabāsies augstas energoresursu cenas.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X