Lielais energoresursu cenu kāpums ir izaicinājums ne tikai Latvijas iedzīvotājiem. Visai Eiropas Savienībai (ES) energoresursu cenas un bažas par to pietiekamību šogad ir radījušas pamatīgas galvassāpes, ņemot vērā, cik lielus gāzes apjomus tā līdz šim importējusi no Krievijas. Ir virkne cenas ierobežojošu pasākumu, kas ir ieviesti ES līmenī, taču tāpat dalībvalstīs ir nākušas klajā ar individuāliem mehānismiem savu iedzīvotāju atbalstam.
Kopīgie ES pasākumi
No 2022.gada februāra ir noteikti gāzes cenu griesti, ja tās trīs dienas pēc kārtas pārsniedz 180 eiro par megavatstundu (MWh). Bet no šā gada decembra līdz 2023.gada jūnijam noteikti ieņēmumu griesti 180 eiro par MWh apmērā elektroenerģijas uzņēmumiem, kuri ražo elektrību, neizmantojot gāzi, - piemēram, ar vēju, sauli un kodolenerģiju. Izdevums BBC vēsta, ka līdz ar griestu noteikšanu ES dalībvalstis kopā varētu iegūt aptuveni 140 miljardus eiro, ko novirzīt patērētāju atbalstam.
Dalībvalstis var uz laiku noteikt cenu elektroenerģijai, ko piegādā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar grūtībām augsto enerģijas cenu dēļ. Izņēmuma kārtā un uz laiku var arī noteikt elektroenerģijas piegādes cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu.
Noteikta pagaidu solidaritātes nodeva iemaksa no to uzņēmumu peļņas, kuri darbojas jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros. Solidaritātes iemaksa tiktu aprēķināta no ar nodokli apliekamās peļņas, kas noteikta saskaņā ar valsts nodokļu noteikumiem, fiskālajā gadā, kurš sākas 2022. un/vai 2023. gadā, un kura kopš 2018. gada pārsniedz gada vidējās ar nodokli apliekamās peļņas 20% pieaugumu. Taču dalībvalstis var saglabāt valsts pasākumus, kas ir līdzvērtīgi solidaritātes iemaksai, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar regulas mērķiem un rada vismaz salīdzināmus ieņēmumus.