Šodienas redaktors:
Artūrs Guds
Iesūti ziņu!

No gāzes cenu griestiem līdz piemaksām par darbu no mājām - atbalsta pasākumi ES valstīs (3)

Foto: Shutterstock

Lielais energoresursu cenu kāpums ir izaicinājums ne tikai Latvijas iedzīvotājiem. Visai Eiropas Savienībai (ES) energoresursu cenas un bažas par to pietiekamību šogad ir radījušas pamatīgas galvassāpes, ņemot vērā, cik lielus gāzes apjomus tā līdz šim importējusi no Krievijas. Ir virkne cenas ierobežojošu pasākumu, kas ir ieviesti ES līmenī, taču tāpat dalībvalstīs ir nākušas klajā ar individuāliem mehānismiem savu iedzīvotāju atbalstam.

Kopīgie ES pasākumi

No 2022.gada februāra ir noteikti gāzes cenu griesti, ja tās trīs dienas pēc kārtas pārsniedz 180 eiro par megavatstundu (MWh). Bet no šā gada decembra līdz 2023.gada jūnijam noteikti ieņēmumu griesti 180 eiro par MWh apmērā elektroenerģijas uzņēmumiem, kuri ražo elektrību, neizmantojot gāzi, - piemēram, ar vēju, sauli un kodolenerģiju. Izdevums BBC vēsta, ka līdz ar griestu noteikšanu ES dalībvalstis kopā varētu iegūt aptuveni 140 miljardus eiro, ko novirzīt patērētāju atbalstam.

Dalībvalstis var uz laiku noteikt cenu elektroenerģijai, ko piegādā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar grūtībām augsto enerģijas cenu dēļ. Izņēmuma kārtā un uz laiku var arī noteikt elektroenerģijas piegādes cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu.

Noteikta pagaidu solidaritātes nodeva iemaksa no to uzņēmumu peļņas, kuri darbojas jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros. Solidaritātes iemaksa tiktu aprēķināta no ar nodokli apliekamās peļņas, kas noteikta saskaņā ar valsts nodokļu noteikumiem, fiskālajā gadā, kurš sākas 2022. un/vai 2023. gadā, un kura kopš 2018. gada pārsniedz gada vidējās ar nodokli apliekamās peļņas 20% pieaugumu. Taču dalībvalstis var saglabāt valsts pasākumus, kas ir līdzvērtīgi solidaritātes iemaksai, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar regulas mērķiem un rada vismaz salīdzināmus ieņēmumus.

Līdz nākamā gada martam noteikts obligāts elektroenerģijas patēriņa samazinājums maksimumstundās visā ES par 5%.

Visas ES dalībvalstis brīvprātīgi aicinātas samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu par 10%. Katra valsts var pati noteikt, kā to paveikt.

Polija

Polija ir paziņojusi par enerģijas cenu atbalsta paketi mājsaimniecībām 26,8 miljardu zlotu (5,7 miljardu eiro) vērtībā. Atbalsta pasākumu ietvaros nākamajam gadam tiks iesaldētas energoresursu cenas, tās saglabājot šā gada līmenī, taču vienlaikus noteikts patēriņa limits lielākajai daļai mājsaimniecību - 2000 kilovatstundas gadā. Izņēmums ir mājsaimniecības, kurās ir personas ar īpašām vajadzībām, vai ģimenes ar trim un vairāk bērniem.

Tāpat noteikta 0% PVN likme pārtikai, gāzei un mēslošanas līdzekļiem. Samazināts akcīzes nodoklis benzīnam, dīzeļdegvielai, kā arī PVN rēķiniem par energopakalpojumiem.

Polijā elektroenerģijas patēriņa samazinājums 10% apmērā valsts un pašvaldību iestādēs ir noteikts kā obligāts. Savukārt mājsaimniecībām, kas 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinās elektroenerģijas patēriņu par 10%, tiks piešķirta papildu atlaide.

Vācija

Vācijas pasākumu pakete energoresursu cenu kāpuma ietekmes mīkstināšanai paredzēta 200 miljardu eiro apmērā. Tostarp no nākamā gada būs noteikti gāzes un elektroenerģijas cenu griesti mājsaimniecībām un dažiem uzņēmumiem, bet vēl šā gada decembra gāzes rēķinu visām mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem apmaksās valsts. Visi nodokļu maksātāji septembrī un oktobrī saņēma vienreizēju atbalsta maksājumu 300 eiro apmērā. Ir sniegts arī papildu atbalsts cilvēkiem, kuri saņem pabalstus. Tāpat tiek subsidētas sabiedriskā transporta biļetes.

Savukārt attiecībā uz to, kā Vācija cenšas samazināt enerģijas patēriņu, var minēt apkures temperatūras samazināšanu sabiedriskajās ēkās līdz 19 grādiem pēc Celsija, izņemot, piemēram, slimnīcās. Tāpat sabiedriskajās ēkās roku mazgāšanai vairs nav pieejams karstais ūdens. Noteikti apgaismojuma ierobežojumi ēkām, pieminekļiem un vides reklāmām. 

Francija

Francijas shēma mājsaimniecību un uzņēmumu atbalstam tiek lēsta 45 miljardu eiro apmērā. Daļa no tās ir noteiktais ierobežojums gāzes un elektrības cenu pieaugumam 15% apmērā. Jāatgādina, ka jau šā gada janvārī valstij piederošajai energokompānijai "Électricité de France" uz gadu tika noteikti cenu pieauguma griesti 4% apmērā.

Francija ir apņēmusies samazināt enerģijas patēriņu par 10%, tostarp, līdzīgi kā Vācija, samazinot temperatūru sabiedriskajās ēkās līdz 19 grādiem. Publiskajās sporta bāzēs temperatūra pazemināta par 2 grādiem, bet publiskajos peldbaseinos - par 1 grādu.

Savukārt kā jauninājums ir ieviesta 2,88 eiro/dienā piemaksa ierēdņiem par strādāšanu mājās, ja tā rezultātā var slēgt valdības ēkas. 

Patēriņa samazināšana iecerēta arī uz slēpošanas bāzu rēķina - noteikti ātruma ierobežojumi pacēlājiem trasēs, kā arī tajās tiks pūsts mazāk mākslīgā sniega. 

Itālija

Itālijai dažādi atbalsta pasākumi izmaksās aptuveni 49,5 miljardus eiro. Starp izmaksu ietilpīgākajiem var minēt vienreizēju maksājumu 200 eiro apmērā cilvēkiem, kuru ienākumi gadā ir līdz 35 tūkstošiem eiro. Tāpat ir piešķirta 20% nodokļu atlaide visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuri saskārušies ar 30% un lielāku energoresursu cenu kāpumu.

Vienlaikus šajā valstī cilvēki ir aicināti par 1 grādu samazināt centrālās apkures temperatūru, kā arī uz stundu dienā to vispār izslēgt. Apkures temperatūras samazināšana notiek arī sabiedriskajās ēkās, izņemot slimnīcas, bērnudārzus u.tml.

Nīderlande

Nīderlandes atbalsta pasākumi izmaksās aptuveni 15,5 miljardus eiro.

Elektrības un gāzes cenas mājsaimniecībām kopš šā gada novembra ir "iesaldētas" 2022. gada janvāra līmenī, taču līdz noteiktam patēriņa apjomam - par papildus patērēto apjomu jāmaksā tirgus cena. Vienlaikus valdība visām mājsaimniecībām piedāvā 190 eiro atlaidi enerģijas rēķiniem novembrī un decembrī, bet iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem (ja mēneša ienākumi vienai personai nepārsniedz 1310,05 eiro vai kopā dzīvojošam pārim - 1871,5 eiro) var pieteikties vienreizējam pabalstam aptuveni 1300 eiro apmērā.

Samazināts arī PVN rēķiniem par energopakalpojumiem, kā arī akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai. Tāpat no nākamā gada Nīderlandē pilnas slodzes darbiniekiem, kuri ir sasnieguši vismaz 21 gada vecumu, par 10% tiks palielināta minimālā alga - no 1756,2 eiro līdz 1934,45 eiro. No janvāra valstī arī tiks nedaudz samazināts ienākuma nodoklis cilvēkiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 73 tūkstošus eiro. 

Nīderlandes valdība aicina gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus samazināt energoresursu patēriņu, samazinot apkures temperatūru par 1 grādu.

Spānija

Spānijas atbalstu pasākumu izmaksas tiek lēstas aptuveni 27 miljardu eiro apmērā. Nākamajos divos gados papildu nodoklis tiks ieviests gan enerģētikas uzņēmumiem, gan bankām.

Līdz šim Spānija ir samazinājusi PVN rēķiniem par energoresursu izmantošanu un samazinājusi nodokli elektroenerģijai, kā arī kopā ar Portugāli noteikusi gāzes cenu griestus uz vienu gadu, ar mērķi patērētājiem abās valstīs samazināt gāzes rēķinus par 40%.

Iedzīvotājiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 14 tūkstošus eiro un kuri nesaņem pabalstus, izmaksāts vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā. 

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Spānija kopējā valsts energoresursu patēriņa samazināšanas plāna ietvaros ir noteikusi ierobežojumus gaisa kondicionēšanas izmantošanai sabiedriskajās ēkās vasarās, savukārt ziemā iekštelpu temperatūra samazināta līdz 19 grādiem. Vienlaikus attiecībā uz privāto sektoru izteikts aicinājums, piemēram, veikaliem aizvērt durvis, ja tajos ir ieslēgta apkure. 

Svarīgākais
Uz augšu