Iesūti ziņu!

Banku analītiķi: Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma apmēram 9% līmenī

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Latvijā gada vidējā inflācija 2023. gadā varētu būt apmēram 9%, tostarp gada sākumā inflācija vēl būs ļoti augsta - tuvu 20%, bet gada nogalē tā varētu būt arī gandrīz nulles līmenī, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ka inflācijas perspektīvas lielā mērā noteiks enerģijas cenu izmaiņas.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka, nākamo gadu sākot, inflācija joprojām turpinās deldēt iedzīvotāju pirktspēju un nomāks patēriņu. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības mazināsies.

"Lai gan inflācijas augstākais punkts ir tuvu, iespējams, pat jau garām, un sagaidām, ka nākamā gada laikā inflācija atkāpsies, tā joprojām saglabāsies nepatīkami augsta," sacīja Buceniece.

Tostarp viņa norādīja, ka "Swedbank" oktobrī aprēķinātā prognoze rāda, ka 2023. gadā vidēji inflācija būs ap 9%. 2023. gada sākumā inflācija vēl būs tuvu 20% un vien gada nogalē saruks līdz aptuveni 3%. Tas nozīmē, ka kopējais cenu līmenis būs par kādiem 3% augstāks nekā šobrīd.

Buceniece atzīmēja, ka globālo izejvielu cenas ir atkāpušās no saviem pavasara pīķiem, uzlabojas globālo piegāžu ķēžu darbība, un tas pamazām atspoguļosies arī Latvijas cenās. Tajā pašā laikā patēriņa cenas turpinās virzīt otrreizējie efekti no enerģijas cenu lēciena un darbaspēka izmaksu kāpuma. Ne visi uzņēmumi jau ir paspējuši izmaksu kāpumu pārnest uz preču un pakalpojumu cenām. Turklāt nākamgad gaidāms straujš minimālās algas kāpums.

"Izmaksas pārnest uz pircēju, protams, būs arvien grūtāk, jo pieprasījums kļūst jutīgāks pret cenu kāpumu, it īpaši tajās preču un pakalpojumu kategorijās, kas nav pirmās nepieciešamības," norādīja "Swedbank" ekonomiste.

Tāpat Bucenice sacīja, ka šobrīd tiek veikta virkne mēru, lai izvairītos no tālāka energoresursu cenu pieauguma vai vismaz, lai ierobežotu cenu lēciena augstumu. To palīdz sasniegt, piemēram, investīcijas Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūrā, energoefektivitātē un alternatīvajos energoresursos, enerģijas taupības pasākumi un mēģinājumi ierobežot spekulatīvus cenu lēcienus biržās.

"Iespējams, nākamā gada otrajā pusē sagaidīsim nelielu energoresursu cenu korekciju, tomēr jārēķinās, ka enerģijas cenas vairs neatgriezīsies 2019.-2020.gada līmenī," piebilda Buceniece.

Viņa arī prognozēja, ka augstās mēslojuma līdzekļu cenas liek domāt, ka pārtikas cenu pieaugums var turpināties.

Pēc "Swedbank" ekonomistes sacītā, pastāv riski, ka inflācija izrādās noturīgāka, nekā oktobrī banka prognozēja, it īpaši, ja globālās enerģijas un pārtikas izejvielu cenas aug, darba tirgus saglabājas spēcīgs un strauji aug algas.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka šobrīd ir redzami pārliecinoši signāli, ka inflācija nākamā gada pirmajā pusē strauji mazināsies. Tādējādi gada vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt ap 9%.

"Energoresursu cenas Eiropā un Latvijā ir augstas, bet tās ir stabilizējušās un būtiski zemākas nekā tās bija vasaras beigās. Cenu spiediens ir mazinājies arī citās jomās. Piemēram, jūras konteineru pārvadājuma izmaksas starp Eiropu un Ķīnu kopš šā gada janvāra ir sarukušas par vairāk nekā 80% un ir atgriezušās iepriekšējā līmenī.

Latvijā jau ir jūtami samazinājušās degvielas cenas un, ja bažas par enerģijas nepietiekamību Eiropā nepiepildīsies, tad nākamā gada laikā varētu samazināties arī siltumenerģijas un elektrības cenas. Pie ļoti labvēlīgas notikumu sakritības nākamā gada beigās Latvijā ir iespējama pat īslaicīga deflācija. Tiesa atgriešanās pie iepriekšējiem energoresursu cenu līmeņiem nav gaidāma un valsts atbalsta pasākumu dēļ mājsaimniecības un uzņēmumi šobrīd nemaksā pilno cenu. Tādēļ cenu kritums zemākā inflācijā var arī neatspoguļoties," skaidroja Āboliņš.

Vienlaikus viņš piebilda - ir skaidrs, ka ar inflāciju saistītie izaicinājumu ne tuvu nav beigušies. Pakalpojumu cenu kāpums Latvijā ir pārsniedzis 10% un šobrīd ir pāragri runāt par to, ka inflācija tuvākajā laikā atgriezīsies noturīgi zemā līmenī.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka galvenais jautājums attiecībā uz inflācijas perspektīvām ir, kas notiks ar enerģijas cenām. No tā lielā mērā izrietēs arī pārtikas cenu tālākā dinamika. Līdz ko enerģijas vide ļaus stabilāk vērtēt enerģijas cenu dinamiku, tas atspoguļosies arī pārtikas cenās un citviet. Pagaidām pārtikas izejvielu cenu samazināšanās nav pietiekama, lai tas atsauktos cenās veikala plauktos.

"Labvēlīgi laika apstākļi ražai pastiprinās pozitīvās tendences. Un otrādi," piebilda Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka joprojām ietekmi veidos karš Ukrainā.

Svarīgākais
Uz augšu