Iespējams, huņņu Atila Romai uzbruka, lai glābtu savus ļaudis no bada nāves (3)

Jaunā pētījumā, kurā rekonstruēta klimata informācija no trīs koku gadskārtu gredzeniem, noskaidrots, ka šī klejotāju tauta uzbruka Romai, lai glābtos no bada.

Gadskārtu gredzeni liecina, ka piektā gadsimta sākumā Ungārijas teritorijā bija virkne ļoti sausu vasaru. Starp 420. un 450. gadu mūsu ērā ļaudis, kas mita Eirāzijas stepēs, piedzīvoja ļoti mainīgus un nepatīkamus laikapstākļus. Sausuma laikā huņņi bija spiesti nemitīgi mainīt nodarbošanos, proti, vai nu nodarboties ar zemkopību vienā noteiktā vietā, vai arī nemitīgi dzīt lopus uz auglīgākām vietām.

Arī zobi no cilvēku atliekām, kas atrastas Ungārijas stepēs, liecina, ka huņņiem savas dzīves laikā nācās vairākas reizes mainīt uzturu. Viņi spēja ātri pielāgoties tam pārtikas avotam, kas attiecīgajā brīdī bija pieejamākais. Tas viss arī lika mainīties nodarbēm viņu sabiedrībā.

“Ja resursi kļuva pārāk grūti pieejami, nometnes bija spiestas virzīties tālāk, dažādot savas pārtikas iegūšanas metodes un pārslēgties no zemkopības uz klejotāju lopkopību,” skaidroja arheoloģe Sjūzena Hekenbeka.

Huņņu vadonis Atila pie varas nāca 430. gados un bieži tiek vainots pie nežēlīgāko karu izraisīšanas. Viņa valdīšanas laikā regulāri uzbruka Romas pilsētvalstīm, kārojot iegūt viņu zeltu un zemes. Tiesa, lai arī Atila bieži tiek uzskatīts par alkatīgu valdnieku, kurš par visām varēm vēlējās izsūkt Romu sausu, ir svarīgi atzīmēt, ka viņa uzbrukumi Romas austrumiem norisinājās liela sausuma laikā.

Sākotnēji attiecības starp huņņiem un romiešiem bija savstarpēji izdevīgas, tomēr sadarbība izjuka 440. gados. Eksperti uzskata, ka tieši sausums lika huņņu lopkopjiem kļūt par huņņu kareivjiem.

“Ja mēs varam paļauties uz šiem aprēķiniem, tad visiznīcinošākie huņņu uzbrukumi 447., 451. un 452. gadā norisinājās ārkārtīgi karstās vasarās,” raksta pētnieki.

Tiesa, lai šo hipotēzi apstiprinātu, nepieciešami daudz vairāk pierādījumu, tomēr šīs sakritības starp klimatu un iekarojumiem ir ļoti aizdomīgas. Ja pētījuma autoriem ir taisnība, tad asiņainie uzbrukumi Romai bija Atilas pēdējā iespēja pabarot pašam savu tautu.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Roman Archaeology”.