Būs dārgāk, būs vairāk, būs plašāk. Svarīgākās izmaiņas 2023. gadā (9)

Minimālā alga - 620 eiro

Šogad minimālā alga tiek palielināta no 500 līdz 620 eiro.

To paredz Saeimas pērn 27. oktobrī apstiprinātie grozījumi Darba likumā. Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra.

Valdība minimālās algas palielināšanu atbalstīja 13. decembrī.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijā 2021.gadā no 837 444 darba ņēmējiem bija 149 173 iedzīvotāju, kas saņem minimālo algu vai mazāk. Savukārt, piemēram, 2020.gadā tādu bija 140 230, bet 2019.gadā - 152 666.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vienmēr esot norādījusi, ka atbilstoši sociālajam dialogam vajadzētu vienreiz vienoties par algoritmu, lai minimālā alga tiktu indeksēta katru gadu automātiski, tāpat kā valsts amatpersonu un citu valsts nodarbināto personu amata algas.

Deputāti norāda, ka minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai - īpaši cenu pieauguma apstākļos.

Valsts apmaksāto Covid-19 testēšana būs tikai slimnīcu pacientiem

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un Covid-19 testēšanas nozīmes mazināšanos no epidemioloģiskās uzraudzības viedokļa.

Kā norādīja VM, iepriekšējā Covid-19 pandēmijas posmā bija ļoti svarīgi veikt plašu testēšanu, lai identificētu pēc iespējas vairāk Covid-19 gadījumus un, veicot epidemioloģiskās drošības pasākumus infekcijas perēkļos, novērstu Covid-19 izplatīšanos.

Mainoties vīrusa īpatnībām, epidemioloģiskajai situācijai un pieejai pretepidēmijas pasākumu veikšanā, kā arī ņemot vērā vakcinācijas pieejamību, stingriem epidemioloģiskās kontroles pasākumiem Covid-19 infekcijas perēkļos vairs neesot būtiskas nozīmes.

Līdz ar to no epidemioloģiskās drošības viedokļa visaptverošai pacientu ar aizdomām par Covid-19 infekciju testēšanai vairs nav nozīmes, izņemot ārstniecības iestādēs.

Pieaug vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu tarifi

Savukārt no 1. marta pieaugs abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifi.

Piemēram, iekšzemes vienkāršs A klases vēstules sūtījums svarā līdz 20 gramiem maksās 1,65 eiro līdzšinējo 1,2 eiro vietā, turpretim iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums no viena līdz diviem kilogramiem maksās 6,21 eiro līdzšinējo 2,97 eiro vietā.

Tikmēr pārrobežu pasta pakalpojumiem tarifu izmaiņas nebūs tik straujas - vienkāršas A klases vēstules sūtījums uz ASV svarā līdz 20 gramiem maksās 1,83 eiro līdzšinējo 1,67 eiro vietā, bet ierakstītas pakas nosūtīšana uz ASV, nepārsniedzot vienu kilogramu, maksās 25,05 eiro līdzšinējā 23,91 eiro vietā.

Savukārt atlaide par ierakstītu vēstuļu korespondences sūtījumu un pasta paku sūtījumu noformēšanu "Mans pasts" vidē tiks palielināta no līdzšinējiem 0,49 eiro līdz 0,59 eiro.

Sāk darboties Klimata un enerģētikas ministrija

1. janvārī oficiāli sāk darboties jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kura praktiski strādāt sāks pirmajā šī gada darbadienā - 2.janvārī.

Saeima par klimata un enerģētikas ministru iecēlusi Raimondu Čudaru (JV).

KEM no Ekonomikas ministrijas (EM) pārņems enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību. Savukārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) tā pārņems klimata politikas jomu.

Līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai jaunās ministrijas funkciju izpilde tiks segta no EM un VARAM budžeta līdzekļiem.

Kopumā no EM un VARAM jaunā ministrija pārņems 48,5 amata vietas, tostarp Klimata pārmaiņu departamentu, Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamentu un Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamentu.

Mainās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un tabakas aizstājējproduktiem

Tādēļ no 1. janvāra varētu pieaugt minēto produktu mazumtirdzniecības cenas, skaidro VID pārstāvji.

Līdz ar likmju maiņu šo produktu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic inventarizācija un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem un e-šķidrumiem.

Pēc VID aprēķiniem, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana cigarešu (20 cigarešu paciņā, cena četri eiro) cenu varētu palielināt par 0,18 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu (10 gabalu paciņā) cena varētu augt par 0,14 eiro, ieskaitot PVN, smēķējamās tabakas (40 gramu paciņā) cena varētu augt par 0,29 eiro, ieskaitot PVN, bet karsējamās tabakas (6,2 grami paciņā) cena varētu augt par 0,08 eiro, ieskaitot PVN.

Šodien inventarizācija jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem, izņemot mazumtirgotājus.

Stājas spēkā tā dēvētais lobēšanas likums

1. janvārī stājas spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums jeb tā dēvētais lobēšanas likums.

Likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai.

Mērķis ir arī nodrošināt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.

Tāpat noteikti interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumi, kā arī darbības ierobežojumi interešu pārstāvniecības procesā.

Ministru kabinetam, sākot ar 2024. gadu, reizi gadā būs Saeimai jāiesniedz ziņojums par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.

Likumā pagaidām nav noteikti administratīvie sodi.

Ukraiņu bēgļu atbalsta plāns 2023. gadam

Pirmajā gada dienā stājas spēkā plāns par atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Latvijā 2023. gadā.

Jaunā pasākuma plāna kopējās izmaksas uz gadu ir 214 073 012 eiro, no tiem papildus nepieciešami 204,3 miljonus eiro no valsts budžeta.

Ārvalstu finanšu instrumentos plānots rast 9,7 miljonus eiro. Aprēķini veikti indikatīvi, balstoties uz pieņēmumiem.

Ņemot vērā šogad decembrī pieņemtos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, skaidrība par pieejamo finansējumu ir attiecībā uz pirmo pusgadu, proti, 102 170 576 eiro. Nākamgad vasarā valdībai būs jālemj par turpmāko bēgļu atbalsta pasākumu finansēšanu.

Paredzēts, ka ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu no budžeta atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem.

Valdībā atļāva institūcijām, ja nepieciešams, veikt finansējuma pārdales starp pasākumiem un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, ņemot vērā pasākumu plāna īstenošanas gaitu.

Pieaug valsts nodevas par mežsaimnieciskām darbībām

Valsts nodeva par apliecinājuma izsniegšanu galvenajā vienlaidus cirtē turpmāk būs 30 eiro par platībām līdz 0,5 hektāriem, 50 eiro par platībām no 0,51 līdz vienam hektāram un 70 eiro par platībām, kas pārsniedz vienu hektāru.

Vienlaikus valsts nodeva par apliecinājuma izsniegšanu kopšanas cirtē vai izlases cirtē būs 20 eiro par platībām, kas nav lielākas par vienu hektāru, un 30 eiro par platībām, kas ir lielākas par vienu hektāru.

Savukārt valsts nodeva par apliecinājuma izsniegšanu sanitārajā cirtē, kopšanas cirtē un rekonstruktīvajā cirtē būs pieci eiro, bet pārējās cirtēs - 30 eiro.

Nodeva par meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta izsniegšanu būs 15 eiro, par atļaujas izsniegšanu meža reproduktīvā materiāla ievešanai - 50 eiro, par VMD sanitārā atzinuma izsniegšanu - 15 eiro, bet par atzinuma izsniegšanu mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu -15 eiro.

Tāpat īpašniekiem ir jāņem vērā, ka saistībā ar jaunajām nodevu likmēm veiktas izmaiņas Meža valsts reģistrā, kas var ietekmēt lēmuma pieņemšanas ātrumu.

Šogad tiek izbeigta čeku loterijas darbība

No šī gada tiek izbeigta čeku loterijas darbība.

Saeima 22. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", kas paredz čeku loterijas darbību izbeigt no 2023. gada.

Likumā noteikts, ka dalībai čeku loterijā var iesniegt līdz 2022.gada 31.decembrim izdotus čekus un ka čeku loteriju regulējošais likums zaudēs spēku 2023.gada 24.aprīlī.

Čeku loterijas efektivitāte tika analizēta katru gadu kopš tās sākšanas.

FM secina, ka čeku loterija sākotnējā tās organizēšanās laikā bija vērtējama kā efektīvs rīks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbā un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, veidojot pircēju ieradumu ikdienā pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus, kas pozitīvi ietekmēja valsts budžeta ieņēmumus.

Mazinoties sabiedrības interesei par čeku loterijas izlozēm, to turpināt nebūtu lietderīgi, tādējādi nepieciešams savlaicīgi novērst čeku loterijas organizēšanas izdevumu negatīvas ietekmes uz valsts budžetu risku, norāda FM.

Bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme ir 1070 eiro

Neskatoties uz zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, vienas stundas izmaksa pirmsskolas izglītības pedagogam joprojām būs par 12,1% zemāka nekā pārējiem pedagogiem.

Paaugstinot zemākās darba algas likmi 1,5 līdz četru gadus veco bērnu izglītošanā nodarbinātajiem pirmsskolas izglītības pedagogiem, pēc IZM aplēsēm pašvaldību budžetā no nākamā gada indikatīvi būs nepieciešami 12 326 976 eiro.

Lai izpildītu pedagogu streika prasības pamata un vidējās vispārējās izglītības skolotājiem no šodienas, pedagogu algu fonds tiks palielināts par 11% jeb par 61,67 miljoniem eiro.

Tas nozīmē, ka zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no šodienas paliek līdzšinējā, proti, 970 eiro.

Taču izglītības iestādes vadība no papildu finansējuma algu fondā skolotājiem varēs apmaksāt tos darba pienākumus, kas līdz šim netika apmaksāti, ieguldīt šo papildu finansējumu darba slodzes sabalansēšanai vai zemākās darba likmes paaugstināšanai.

Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem noteikta 1320 stundu darba slodze gadā, sabalansējot kontaktstundas un citus pedagoga pienākumus.

Tāpat zemākā pedagogu darba algas likme no 1. septembra būs 1080 eiro.

No nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai

Tā atbrīvota noo nodokļa, lai tiešā veidā nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas procesu, paredz grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā.

Līdz šim no elektroenerģijas nodokļa atbrīvota bija elektroenerģija, ko izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tostarp dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos.

Tāpat par elektroenerģiju nav jāmaksā nodoklis, ja to izmanto mājsaimniecību lietotāji, vai ja tā tiek piegādāta citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām.

Savukārt elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, nodokli aprēķina pēc likmes - nulle eiro par megavatstundu.

Izņemot Elektroenerģijas nodokļa likumā noteiktajos gadījumus, Latvijā aizliegts elektroenerģiju izmantot, piegādāt un iegādāties biržā, nemaksājot nodokli.