Krievu matemātiķis Anatolijs Fomenko, Gļebs Nosovskis un viņu sekotāji skaidro, ka «Jaunā hronoloģija» ir neatkarīga, uzticama metode, lai datētu senus un viduslaiku notikumus. 16. un 17. gadsimta akadēmiķi esot nepareizi interpretējuši pagātnes notikumu datumus. Svarīgākā Fomenko alternatīvās vēstures funkcija – tā apstiprina Krievijas lomu pasaulē nevis kā reģionālai varai, bet gan Austrumu un Rietumu pasaules vēstures centrālajam spēlētājam.

Fomenko teorija aicina katru meklēt patiesību un neuzticēties autoritatīviem avotiem. Autoritātes esot vien šaurs personu loks, kas vēlas panākt, ka viņu realitātes versija dominē pār citām. Īpaši svarīgi, protams, ir norādīt, ka Fomenko idejas iestājas pret konvencionālo Rietumu vēstures interpretāciju.

Ja Jēzus Kristus ir dzimis Krimā, viena no Romām bija Maskavā un ukraiņi un bulgāri bija daļa no «Krievu hordas», nav noliedzams, ka Rietumu pasaules veidošanās ir daudz ciešāk saistīta ar Krieviju un tās mantojumu.

Šīs idejas neizbēgami sasaucas ar eiraziānistu un citu Putina «metodologu» idejām par Krievijas sevišķo lomu pasaulē. Turklāt antīkais mantojums – kurā Rietumu kultūra smeļas iedvesmu sava demokrātiskā pasaules skatījuma veidošanai – šajā vēstures hronoloģijas versijā reducēts vien uz vēsturnieku kļūdu.

Komentāri (9)
CopyLinkedIn Draugiem X