Ašeradens: garantēto minimālo ienākumu slieksnis tiks celts (5)

Garantēto minimālo ienākumu apmērs uzmanības centrā nonācis vairākkārt un īpaši aktuāls kļuvis pēdējos mēnešos, ņemot vērā pieaugošo dzīves dārdzību. Par to pēdējos gados ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, un arī pērn ierosināta lieta par normām, kas noteic minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu. Un šobrīd izskatās, ka šis jautājums netiks atstāts zem paklāja.

"Priekšplānā iznāk viena cita lieta, kas mums ir svarīga un ilgstoši neatrisināta, un par ko jau ir tiesas spriedums. Tas ir minimālo ienākumu jautājums, ka mums ir jāizveido fiksēta garantēto minimālo ienākumu sistēma, kas ir skaidri saprotama, ar likumu noteikta," pauda Ašeradens, atzīstot, ka pašreizējā sistēma ir "drusku peldoša".

Viņaprāt, tā ir prioritāte nodrošināt cilvēkiem tāda līmeņa ienākumus, ar kuriem iespējams segt pamatvajadzības. "Ir noteikts minimālo ienākumu līmenis, un, ja tavi ienākumi ir zem tā, tad valstij ir pienākums starpību kompensēt," uzskata ministrs.

No viņa teiktā izriet, ka minimālo ienākumu slieksnis tiks celts, bet pagaidām ministrs atturējās minēt, cik liels tas varētu būt.

Taču, lai gan skaidrs, ka adekvāta minimālā ienākumu sliekšņa nodrošināšana nebūtu maza budžeta pozīcija, Ašeradena ieskatā "šī ir lieta, kas jānodrošina", un līmeņa noteikšanas metodei ir jābūt noteiktai ar likumu, nevis minimālais ienākumu apmērs būtu atkarīgs no politiskas vienošanās. 

Garantētais minimālais ienākums attiecas uz visām iedzīvotāju grupām - kā pensionāriem, tā cilvēkiem ar invaliditāti u.c. "Tas attiektos uz pilnīgi visiem. Tātad, ja tavs ienākums būtu zemāks par noteikto minimālo, tad valdība starpību līdz šim noteiktajam līmenim nodrošina," apliecināja Ašeradens.

Viņš arī atgādināja, ka Latvija par problēmām šajā jomā līdz šim ir saņēmusi pamatīgu Eiropas Komisijas kritiku.

Šobrīd spēkā esošā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmā daļa nosaka, ka garantētais minimālais ienākuma slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Bet likuma "Par sociālo drošību" 2. panta normas noteic, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 eiro un minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.

Iepriekš Satversmes tiesa ir lēmusi, ka Satversmes 1. un 109. pants uzliek par pienākumu valstij izveidot tādu sociālā nodrošinājuma sistēmu, kas ļautu ikvienai personai dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. 

Savukārt pēc 20 Saeimas deputātu iesnieguma Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 22. augustā ierosināja lietu "Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam". Lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 23. janvāris.

Jāatgādina, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gadā Latvijā nabadzības riska slieksnis sasniedza 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, kamēr 2020.gadā tie bija 472 eiro mēnesī.

Pilnu interviju ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu par prioritātēm budžeta veidošanas gaitā un iecerētajām pārmaiņām valstī, nepieciešamajām nodokļu politikas izmaiņām un situāciju Valsts ieņēmumu dienestā lasiet TVNET tiešsaistes žurnālā KLIK: