Ne tik slikti, kā prognozēts iepriekš, jeb ko nozīmē investoru noskaņojums Eiropas biržās

Eiropas “Stoxx 600” indekss trešdien pieauga par 1%, bet kopš pirmdienas tas pieaudzis par 3,3%. Vācijas DAX indekss trešdien pieauga par 1,8%, bet Francijas CAC pieauga par 1,9%. Londonas FTSE 100 indekss arī auga – 0,4%.

Neraugoties uz nenoliedzami drūmajām globālās ekonomikas prognozēm (Starptautiskais Valūtas fonds brīdināja, ka trešdaļa pasaules ekonomikas nonāks recesijā), investori Eiropā jūtas “piesardzīgi optimistiski”, jo pašreizējie ekonomikas dati ir labāki, nekā gaidīts iepriekš. Tas dod cerības, ka ekonomiskā situācija Eiropā varētu būt mazāk slikta, nekā gaidīts iepriekš.

Trešdien Francijas statistikas institūts paziņoja, ka patēriņa preču inflācijas līmenis decembrī bija 5,9%, kas ir mazāk nekā 6,2% novembrī. Arī enerģijas cenu kritums veicinājis inflācijas sabremzēšanos.

Otrdien publiskotie provizoriskie dati Vācijā liecina, ka decembrī inflācijas līmenis bijis 8,6%, salīdzinot ar 10% novembrī. Tāpat arī valsts subsīdijas palīdzējušas samazināt inflācijas pieaugumu.

Vājāks inflācijas pieaugums rada cerības investoru vidū, ka Eiropas Centrālā banka varētu celt procentu likmes mērenāk, nekā prognozēts iepriekš. Kopš pērnā gada jūlija Eiropas Centrālā banka procentu likmes cēlusi jau četras reizes.

“S&P Global” ziņojumā teikts, ka biznesa aktivitāte eirozonā decembrī joprojām bijusi zema, taču tā sākusi atgūties, salīdzinot ar novembri. Tiek norādīts, ka decembrī atrisinātas vairākas problēmas, kas saistītas ar piegāžu ķēdēm Eiropā.

“Izskatās, ka investori gūst pārliecību, ka Krievijas-Ukrainas karš pamazām tiek kontrolēts, un sliktākās diskusijas par sankcijām varētu būt garām,” CNN sacīja tīmekļa tirdzniecības platformas IG analītiķis Kriss Bešams.

Otrpus okeānam investoru noskaņojums gan nav tik labs. “S&P 500” indekss nokritās par 0,4%, un kopumā ASV tirgi iepaliek, salīdzinot ar Eiropas tirgiem.

Eiropai liels pluss ir vasarā un rudenī izveidotie dabasgāzes krājumi, kā arī netipiski maigā ziema, radot pārliecību, ka šajā ziemā Eiropā nebūs lielas enerģētikas krīzes.

Kopš pirmdienas dabasgāzes cenas ir kritušās par 10%, sasniedzot 69 eiro par megavatstundu. Tas nozīmē, ka kopš cenas rekorda augustā (342 eiro/mWh) cenas kritušās par teju 80%.

Tiek norādīts, ka pašlaik Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums ir 84%, pat neraugoties uz Krievijas dabasgāzes piegāžu trūkumu. Gadu iepriekš šajā laikā gāzes krātuvju aizpildījums bija 52%.

Lai arī bažas par šo ziemu mazinās, joprojām pastāv iespēja, ka Eiropa saskarsies ar problēmām nākamajā ziemā.