Pērn Latvijā rekordliels iedzīvotāju skaits iegādājušies dārgmetālus (1)

Kā informē dārgmetālu tirgotājs "Tavex", inflācijas kāpuma rekordi un ģeopolitiskie draudi kļuva par galvenajiem pieprasījuma iemesliem.

Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijā pērn bija pārdots par 113% vairāk zelta un par 108,7% vairāk sudraba stieņu un monētu veidā. Pavisam 2022. gadā Latvijas iedzīvotājiem tika piegādāta gandrīz viena tonna zelta monētās un stieņos un nedaudz virs tonnas sudraba.

Tika novērots, ka pieauga ne tikai ieguldījumu apjoms, bet arī vidējā ieguldījumu summa. Iedzīvotāji 2022. gadā zeltā ieguldīja vidēji 2762 eiro (ap 50 gramiem zelta), kas ir par 30% vairāk nekā 2021. gadā.

Identiska situācija ir vērojama arī sudraba segmentā.

Pieprasījuma pieaugums dārgmetāliem ir skaidrojams ar sabiedrībā valdošo satraukumu par ekonomisko un ģeopolitisko nenoteiktību. Cilvēki, kuri izvēlas fiziskos dārgmetālus, atzīst, ka meklē iespēju ieguldīt savus brīvos līdzekļus aktīvos, kuri saglabātu uzkrājumu vērtību nestabilitātes laikā. Kā arī atzīst, ka ieguldījumi fiziskajos dārgmetālos viņiem šķiet salīdzinoši vienkārši izprotami un pieejami.

2022. gadu ieguldījumi zeltā noslēdza ar pozitīviem rezultātiem visās valūtās, tai skaitā +0,18% ASV dolāru izteiksmē un 6,16% ienesīgumu eiro izteiksmē. Savukārt ieguldījumi sudrabā uzrādīja rezultātu +4,6% ASV dolāros un 10,49% eiro izteiksmē. Tādā veidā dārgmetāli ierindojās starp tiem retajiem aktīviem, kuri 2022. gadā saglabāja vērtību un pat uzrādīja izaugsmi.

Kopš 2022. gada marta ir izteikti jūtama iedzīvotāju vēlme ieguldīt aktīvos, kuriem būtu raksturīga neatkarība no kādas konkrētas finanšu iestādes, kā arī teritoriālā neatkarība un pārvietošanās brīvība.

Fiziskie dārgmetāli nodrošina šīs prasības, kas ir pierādījies arī praksē, – kara bēgļi Latvijā bez problēmām varēja realizēt zelta stieņus un monētas, ko bija iegādājušies Ukrainas teritorijā, tādā veidā nodrošinot sev Latvijā iztikas līdzekļus brīdī, kad Ukrainas bankas bija ierobežojušas brīvu pieeju kontā esošiem līdzekļiem.

“Zelta cena 2022. gadā, par spīti rekordaugstiem un straujiem centrālo banku procentlikmju paaugstinājumiem, turējās godam, kaut gan jāatzīst, mēs bijām gaidījuši nedaudz spēcīgāku cenas pieauguma tendenci. Atskatoties uz notikumiem finanšu tirgos, kuri piedzīvoja kritumu, ir vērts atzīmēt –

zelts joprojām pilda investīciju miera ostas funkciju. Vienlaikus jāatceras, ka dārgmetāli ir aktīvs ilgtermiņa turēšanai,”

atgādina investīciju dārgmetālu tirgotāja "Tavex" valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko.

Arī "Tavex Grupas" līmenī 2022. gadā tika nodrošināta rekordaugsta dārgmetālu apjoma piegāde monētās un stieņos - vairāk par 11 tonnām fiziskā zelta, kas būtiski pārsniedz Latvijas Bankas zelta rezerves.

“Pasaulē ir jūtamas cilvēku bailes pazaudēt uzkrājumus vai arī daļu no tiem. Bez šaubām, Tavex 2022. gadā varētu parādīt daudz lielākus pārdošanas apjomus gadījumā, ja investīciju dārgmetālu ražošanas rūpnīcas varētu šos apjomus nodrošināt. 2022. gads kļuva par sava veida anomāliju, kad rūpnīcas bija spiestas atteikt mums dārgmetālu piegādes izejvielu vai sagatavju trūkuma dēļ. "Tavex" nepārdod to, kā piegādi fiziski nevar nodrošināt pārredzamā nākotnē, tāpēc ievērojamai daļai pieprasījumu darījumi netika apstiprināti,” piebilst "Tavex" dārgmetālu dīlinga nodaļas vadītājs Jānis Astičs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka līdz šim Latvijas iedzīvotāji ik gadu iegādājās ap 0,5 tonnām zelta.