EM kā galveno prioritāti izvirza ekonomisko drošību, norāda Indriksone (1)

Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšnoteikums saistās ar tehnoloģiju attīstību, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, tādēļ 2023.gadā tiks sākta virkne Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta programmu īstenošana un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsta programmu izstrāde un īstenošana, informē Indriksone.

Ministre norāda, ka ekonomiskas izaugsmei turpmākajos septiņos gados, uzņēmēju produktivitātes kāpināšanai, inovācijām, digitalizācijai un konkurētspējai būs pieejams atbalsts no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un Struktūrfondu daudzgadu budžeta līdzekļiem 1,6 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus tiks turpinātas jau iepriekš sāktās EM iniciatīvas ekonomikas transformācijai un tautsaimniecības konkurētspējas celšanai.

Indriksone skaidro, ka spēcīgas valsts ekonomikas veidošanā nepieciešams ne tikai risināt aktuālos izaicinājumus, bet arī rūpēties par nākotnes iespējām.

Tāpēc tikpat svarīga sadaļa joprojām būs uzņēmēju izaugsmes un finanšu pieejamības veicināšana un zinātnes ieguldījums ekonomikā, ieguldījums cilvēkresursos un iedzīvotājiem draudzīgas nodarbinātības politikas veidošana, mājokļu pieejamība un energoefektivitātes uzlabošana.

Latvijas ekonomikas tālākā attīstība būs atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas, bet lielākais valsts izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ar Covid-19 izplatības apturēšanu un ģeopolitisko situāciju, norāda Indriksone.

Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsme ir sabremzējusies, taču EM prognozē, ka 2022.gadā kopumā tā būs pozitīva un sasniegs 1-2% pieaugumu, savukārt 2023.gadā ekonomikas izaugsme varētu būt mērenāka.

Atskatoties uz būtiskāko paveikto 2022.gadā, Indriksone uzsver, ka izaugsmes noturēšanai ekonomikā un uzņēmēju atbalstam pērn izstrādātas virkne atbalsta programmu.

Tāpat ministrija sagatavojusi un valdība pieņēmusi virkni stratēģisku lēmumu Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai, kā arī apstiprinājusi vairāku atbalsta pasākumu kopumu mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensācijai.

Pērn īstenotas aktivitātes arī mājokļu pieejamības veicināšanai, būvniecības kvalitātes celšanai un nozares stabilitātes nodrošināšanai, iekšējā tirgus darbības pilnveidošanai un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un eksportspējas palielināšanai.

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas straujo pasliktināšanos, pērn EM izstrādāja vairākus jaunus atbalsta instrumentus, lai stabilizētu tautsaimniecību kopumā un sniegtu atbalstu uzņēmējiem, skaidro Indriksone. Atbalsts Ukrainas kara ietekmētajiem uzņēmējiem sniegts gan grantu veidā, gan arī finanšu instrumentu veidā.

Energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai šajā apkures sezonā tiek nodrošināts atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmējiem, kā arī tika radīts labvēlīgāks mājokļa pabalsta aprēķins pašvaldībās.