:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Latvieši guļ visur. Latvijā guļ, Amerikā guļ, arī Vācijā guļ un Zviedrijā. Kā izrādās, pat Romas centrā guļ. Netālu no Kolizeja. Devos aplūkot, palepoties. Tā nu, lūk, sanāca piedzīvojums, pagarāks stāsts par visu, sākot no mājas vīniem, paģirām, mākslu, latviešu gleznotāja kapu un to, kāpēc latviešu pavāriem labāk taisīt sklandraušus, nevis cept picas.
Abonentiem
Kapu detektīvs ⟩ No latviešiem neaizbēgt pat Romas kapsētā
Ar pirkstiem knapi atplēšu vaļā acis, galvā dur tūkstoš naži, mutē klimata pārmaiņas – Taklamakana tuksnesis, bet vēderā grieķu uzbrukums trojiešiem. Uz muguras guļu svešā gultā. Pabaiss ūķis ēnainā rajonā, bet vismaz pa lēto. Pagriežos uz sāniem, tur no segas apakšas izlīdusi bāla roka, uz viena pirksta gredzens. Bļāviens, vakar taču bildināju draudzeni. Jocīgā restorānā ar plastmasas krēsliem, sarkanbalti rūtainām vaskadrānām, bet brīnišķīgu pasta amatričiana un debešķīgāko mājas vīnu šaipus Tibras. Pag, kur es vispār atrodos?