Tartu Universitātes zinātnieki saņem Igaunijas vēsturē lielāko pētniecības grantu (1)

Tartu Universitātes laboratorijā zinātnieki izstrādā baktērijas, kas spēj saistīt oglekļa dioksīdu un sintezēt no tā ilgtspējīgus materiālus. Šobrīd tas tiek darīts pieticīgos apstākļos, taču 30 miljoni eiro pavērs pilnīgi jaunas iespējas.

“Šīs patiešām ir ļoti lielas pārmaiņas, un tās būs revolucionāras visai Igaunijas molekulārajai zinātnei. Mūsu partneris pētniecības centrs “Novo Nordiski” Dānijā ir izstrādājis pasaulē pilnīgi unikālu modeli, ko izmantosim Tartu.

Mēs izveidosim vairākas digitālās biovienības un veselu zāli ar pipetēšanas robotiem un ierīcēm, lai katru dienu varētu analizēt tūkstošiem šūnu un jaunu ģenētiski modificētu šūnu. Tagad problēma ir tā, ka mums ir klimata un vides katastrofa. Šīs problēmas zaļās pārejas risinājums ir sintētiskā bioloģija,” sacīja Marts Loogs, Tartu Universitātes Molekulāro sistēmu bioloģijas katedras profesors.

Sintētiskā bioloģija, kas nodarbojas ar dzīvo sistēmu pārprojektēšanu, sniedzas no farmācijas nozares līdz būvmateriāliem un enerģijai.

Vēl 30 miljonus eiro saņēma centrs, kas tiks veidots sadarbībā ar Tartu Universitātes slimnīcu. Tā mērķis ir iekļaut klīniskās ģenētikas zinātni pacientu ikdienas diagnostikā un ārstēšanā.

“Personalizētās medicīnas centrs, kas tiks veidots sadarbībā ar dažādiem institūtiem un klīniku, apvienos visus dažādos blokus, ieinteresētās puses, lai personalizētā medicīna darbotos reālajā dzīvē. Tāpat plānots sekvencēt aptuveni 10 000 cilvēka genomu, lai labāk aprakstītu mūsu ģenētiskās variācijas,” sacīja Tartu Universitātes Evolūcijas genomikas katedras profesors Maits Metspalu.

“Šie centri būs jauns noiets pasaulslavenajam Igaunijas IT sektoram, jo ​​ir pavēries liels virziens un top IT infrastruktūra biotehnoloģijām. Ja līdz šim mūsu IT sektors nodarbojās ar citām lietām, tad tagad jauna niša tiek atvērta bioloģijas un sintētiskās bioloģijas jomā, un mēs vēlamies izveidot saikni starp Igaunijas molekulāro bioloģiju un Igaunijas IT sektoru, kam būs arī spēcīga ietekme uz ekonomiku,” skaidroja Loogs.

Pēc TU rektora Tomasa Asera teiktā, lielas dotācijas kļuvušas iespējamas, pateicoties projektu novatoriskajam raksturam.