Sestdien jau atkal tūkstošiem cilvēku pulcējās Izraēlas lielpilsētas Telavivas ielās, lai protestētu pret jauno valdību un tās pirmajiem politiskajiem manevriem, kas tiek kritizēti kā ceļš uz demokrātiskās Izraēlas sagrāvi. Taču kas īsti ir šīs jaunās valdības sastāvs un mērķi, kas tā satrauc ne vien liberālo un jauno izraēliešu paaudzi, bet arī ilggadējos diplomātus un bruņoto spēku pārstāvjus?

Izraēlas iekšpolitiskā situācija jau ilgāku laiku raksturojama kā vētraina – kopš 2019. gada notikušas jau piecas parlamenta vēlēšanas, jo līdz pērnā gada novembrim visas vēlēšanas beigušās ar nepārliecinošiem rezultātiem un ļoti sadrumstalotu parlamentu, kā rezultātā veidotajām kompromisu valdībām bija lemts visai īss mūžs. Novembrī politisko strupceļu izbeidza jau 12 gadus premjera amatā bijušā Benjamina Netanjahu partijas “Likud” un viņa sabiedroto uzvara vēlēšanās, kas deva nelielu, taču pietiekamu vairākumu, lai korupcijā apsūdzētais politiķis jau sesto reizi atgrieztos premjera amatā.

Tomēr izveidoto koalīciju un jauno valdību kritiķi sauc par “ekstrēmi labējāko, rasistiskāko, homofobiskāko un teokrātiskāko Izraēlas vēsturē”, tāpēc pastāv bažas par gan demokrātijas, gan cilvēktiesību un izraēliešu-palestīniešu konflikta nākotni.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X