VIDEO ⟩ Čudars: Eksistē cerība, ka apkures tarifi varētu samazināties (14)

"Kad iestājās krīze ar gāzi, tad visas valdības investēja publisko naudu, lai gāzes rezerves tiktu nodrošinātas," stāsta Čudars. Viņš norāda, ka Latvijā šajā sezonā ir izdevies ieekonomēt gāzi, tādējādi šā brīža gāzes rezerves ir ievērojami lielākas nekā iepriekšējā sezonā šajā pašā periodā. 

"Šajā sezonā nenoteiktība bija milzīga, un, protams, gāzes līgumi kopumā tika slēgti, lai vispār gāze būtu," klāsta ministrs. Viņš norāda, ka vairums Eiropas valstu, tostarp arī Latvija, pirms apkures sezonas steidza piepildīt gāzes krātuves, lai primāri nodrošinātu, ka gāze vispār ir. Likumsakarīgi, gāzes cena arvien kāpa. 

Vairāki eksperti ir norādījuši, ka Eiropai par labu nācis neraksturīgi siltais laiks, tas ļāvis ievērojami ieekonomēt, jo nebija vajadzības gāzi izmantot tik daudz. Vienlaikus sezona vēl nav beigusies un laikapstākļi var krasi mainīties, piemēram, iestāties bargs sals. Tāpēc šobrīd priecāties ir pāragri. 

"Mēs nevaram pilnībā izslēgt iespējamību, ka pie kaut kādu apstākļu sakritības, tostarp arī ģeopolitisku, mūsu gatavošanās nākamajai sezonai būs apgrūtināta," apgalvo Čudars. Kamēr nenoteiktība par nākamo sezonu - gan ar pieejamām gāzes rezervēm, gan ar tās cenām - joprojām saglabājas, ministrs kopumā ir cerīgs, ka šā brīža biržas cenu kritums var pozitīvi atsaukties uz apkures tarifiem gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, proti, tie varētu samazināties. 

Jau ziņots, ka janvāris Eiropā iesākās ļoti silts – iedzīvotāji Eiropas dienvidos devās atpūsties uz Vidusjūras pludmalēm, kamēr enerģētiķi priecājās par janvāra sākumam netipiski lielu gāzes krātuvju aizpildījumu.

Tā ir pirmā labā ziņa Eiropai, jo tieši no tā, cik daudz gāzes paliks pāri gāzes krātuvēs pavasarī, būs atkarīgs, cik veiksmīgi Eiropai izdosies pārlaist nākamo ziemu. Pašlaik Putinam pakļautais gāzes koncerns “Gazprom” aktīvi samazina gāzes piegādes uz Eiropu un cer, ka Eiropā radīsies tāda enerģētiskā krīze, kam tā pāri netiks, jo 27 valstu blokā sākšoties milzīgi sociālie nemieri. Arī propaganda jau kopš rudens stāsta par “Eiropu, kura salst bez Krievijas gāzes”.

Analītiķi norāda, ka, šai ziemai sākoties, gāzes krātuves bija aizpildītas par 95%, bet nākamajā ziemā to aizpildījums varētu būt par 30% mazāks, brīdinājuši Starptautiskās enerģētikas aģentūras, kā arī pētījumu centra ICIS eksperti. Tas saistīts ar iespējamu enerģētikas cenu lēcienu un potenciāliem enerģijas atslēgumiem.

Putina rokās joprojām ir savas ietekmes sviras, un viņš ne reizi vien ir pierādījis, ka ir gatavs tālāk eskalēt situāciju, ņemot vērā Krievijas neveiksmes – vai tas būtu gāzes karš ar Eiropu, vai īstais karš ar Ukrainu. Līdz karam Eiropas Savienība 40% gāzes iepirka no Krievijas, bet tagad – mazāk par 8%. Krievija gan turpina pumpēt gāzi uz Eiropu caur Ukrainu un Turciju, līdz ar to vēl ir iespējas pilnībā “aizgriezt gāzes krānu”.

Kremlis to gan sāka darīt vēl pirms kara. Pagājušā gada maijā Krievijas gāzes piegāžu apjoms samazinājās divas reizes, salīdzinot ar pīķi pirms trīs gadiem – līdz 250 miljoniem kubikmetru diennaktī. Pret gāzi sankcijas netika noteiktas, taču Krievijas kara Ukrainā laikā Kremlim pakļautais gāzes uzņēmums “Gazprom” ar dažādu ieganstu palīdzību samazināja piegādes Eiropai par teju 80%.

Pilnu interviju ar klimata un enerģētikas ministru par aktualitātēm enerģētikas tirgū Latvijā un pasaulē lasi TVNET tiešsaistes žurnālā KLIK jau rīt, 10. janvārī.