:format(webp)/nginx/o/2021/04/28/13751552t1h3bbf.jpg)
"Mēs runājam par regulētu tirgu, kurā šie komersanti - pašvaldības vai privātie - tarifu projektu iesniedz apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram," intervijā TVNET tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Skaidrojot ievērojamās siltumapgādes tarifu atšķirības Latvijas reģionos, ministrs norāda, ka teorētiski tarifu unifikācija būtu iespējama, taču viņš ir pārliecināts, ka šā brīža centralizētās siltumapgādes modelis pasargājis lietotājus no iespējamas dziļākas krīzes.
Pavisam nesen diezgan lielu ažiotāžu sabiedrībā izsauca "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" tarifu projekti, kurus viņi iesniedza apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un kuri paredzēja ievērojamu tarifa kāpumu. Jūs pirms tam sarunā ar manu kolēģi norādījāt, ka "tiks piemēroti atsevišķi īslaicīgi pasākumi tirgus korekcijā, lai šo lielo palielinājumu krīzes laikā varētu bremzēt". Kādi ir šie pasākumi?
Tie pasākumi šobrīd ir izstrādāti un arī iesniegti Ministru kabinetā apspriešanai, ko plānojam veikt 10. janvārī. Pasākumi saistīti ar tā saucamo regulatīvo rēķinu. Vienkārši runājot, tas ir jautājums par iepriekš iegūtās peļņas nosacītu norakstīšanu vai iepriekš paredzēto, bet neveikto izdevumu norakstīšanu; faktiski ar zaudējumu norakstīšanu kopumā. Tas saistīts ar to, ka vispārējā metodika šāda veida darbības nepieļauj. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga korekcija normatīvos, lai šajā konkrētajā, kritiskajā gadījumā tas ir iespējams. Tomēr tas atstāj iespaidu uz turpmāko darbu, un zināmā mērā arī ieņēmumi, uz kuriem bijām cerējuši, tiek atlikti malā un par tiem vairs netiek domāts. Tas ir viens no pasākumiem, kas ir svarīgs abām kapitālsabiedrībām.