Otro mēnesi pēc kārtas eirozonā "cerīgi inflācijas rādītāji": vai ļaunākais aiz muguras?

Eiropas Savienības statistikas aģentūra pagājušās nedēļas beigās publiskoja eirozonas inflācijas datus par decembri, kas liecina par nelielu inflācijas pieauguma tempa samazināšanos otro mēnesi pēc kārtas.

Tiek norādīts, ka visu 19 eirozonas valstu inflācijas decembrī rādītājs bija 9,2%. Tiek skaidrots, ka inflācijas tempu samazinājumu veicinājušas arī energoresursu cenas, kuras nedaudz samazinājušās pēc pīķa vasaras beigās un rudenī.

Pašlaik aprēķinos vēl nav iekļauta Horvātija, kura 1. janvārī kļuva par eirozonas jaunāko dalībvalsti.

Inflācijas temps eirozonā samazinājies otro mēnesi pēc kārtas. Pīķis tika sasniegts oktobrī (10,6%), kam sekoja neliels samazinājums novembrī (10,1%). Pašreizējais inflācijas līmenis – 9,2% ir zemākais kopš augusta.

Tas joprojām nav apmierinošs rādītājs, jo Eiropas Centrālā banka noteikusi sasniegt 2% inflācijas līmeni.

Enerģijas cenas ir galvenais inflācijas dzinējspēks, taču tās, sākoties ziemai, ir pakāpeniski kritušās, atvieglojot spiedienu uz inflāciju. Krievijas iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī faktiski sagrāva centienus ierobežot inflācijas pieaugumu, ko izraisīja ekonomikas atgūšanās no kovida pandēmijas ierobežojumiem.

Lielā mērā enerģijas cenas kāpušas, ņemot vērā neskaidrību Eiropā, kas tradicionāli bijusi nozīmīga Krievijas naftas un gāzes pircēja, kā arī noteiktās sankcijas Maskavai. Sankciju dēļ Eiropa aktīvi meklē citus energoresursu avotus.

Decembrī enerģijas cenas eirozonā bija par vidēji 25,7% augstākas nekā 2021. gada decembrī. Tikmēr novembrī enerģijas cenas bija par 34,9% un oktobrī par 41,5% lielākas nekā attiecīgajos mēnešos gadu iepriekš.

Vasaras beigās dabasgāzes cenas sasniedza savu visu laiku augstāko rādītāju vairāku iemeslu dēļ. Galvenais iemesls – nebija skaidrības, vai Eiropai izdosies aizpildīt gāzes krātuves līdz ziemas sākumam. Tomēr tagad redzams, ka gāzes krātuvju aizpildījums janvāra sākumā ir augstākais pēdējo gadu laikā, un arī pieprasījums ir relatīvi zems maigo laikapstākļu dēļ.

Vai ļaunākais aiz muguras?

Tāpat kā lielākā daļa centrālo banku visā pasaulē, arī Eiropas Centrālā banka palielināja procentu likmes, lai apkarotu inflāciju. Arī citur pasaulē inflācijas pieauguma temps ir samazinājies. Piemēram, ASV patēriņa preču cenu pieaugums savu pīķi sasniedza pagājušā gada jūnijā (9,1%), taču novembrī šis rādītājs bija nokrities līdz 7,1%.

Gan Eiropā, gan ASV centrālās bankas turpina uzsvērt, ka tiks darīts viss iespējamais, lai inflācijas līmenis atgrieztos divu procentu robežās. Ja situācija turpinās uzlaboties, tad vidējā un ilgākā termiņā arī procentu likmju celšana varētu tikt ierobežota.