Latvietis žigolo Emanuels par profesiju: bija laiks, kad pelnīju divus tūkstošus

Vīrietis par žigolo sācis strādāt, kad viņam bija 19 gadu un viņš bija atgriezies no gadu ilga ceļojuma. Emanuels atzīst – vienmēr viņu vairāk par sava vecuma sievietēm piesaistījušas vecākas dāmas. 

"Vienreiz man pienāca klāt vecāka sieviete – viņa bija 44 gadus veca, viņa ļoti labi izskatījās un atbilda tam tēlam, kas man likās interesants. Vārds pa vārdam, mēs sākām tikties. Tā bija man pirmā pieredze ar vecāku sievieti. Vēlāk nonācu līdz tādai lietai kā masāžas. Tad es sapratu, ka ir sievietes, kuras interesē ne tikai masāža, bet kaut kas vairāk. Tā bija mana pirmā pieredze,” stāsta Emanuels.

Viņš piebilst, ka masāžas prasmes apguvis pie trīs speciālistiem un viņam ir augstākā izglītība fizioterapijā. "Es to apguvu Stradiņu universitātē," stāsta Emanuels. 

Atceroties savu pirmo reizi žigolo ampluā, kad viņam tika samaksāts, Emanuels stāsta: "Tas bija ļoti vienkārši. Man teica: "Es tevi vēlos. Vai tu saproti, ko es ar to domāju?” Teicu, ka saprotu. Bija lūzums, uztraukums, kas tagad notiks, kāpēc, kam tas ir vajadzīgs, bet es “parāvos” līdzi.”  

Emanuelu klientes atrod caur ieteikumiem - viņa vārds un telefons nav atrodams publiski.

Emanuels atzīst, ka no savas nodarbošanās laiku pa laikam paņem pauzi, jo ir bijušas attiecības ar kādu. Vai otra pusīte zinājusi? Nē, jo neviens nav īsti tam gatavs.

Galvenokārt viņa klientes ir Latvijā un Krievijā, tomēr, kā viņš novērojis, pašu mājās pēc šāda veida pakalpojumiem nav tik liela pieprasījuma. "Kautrējas vai nezina, kur meklēt," iemeslus tam min Emanuels.

Viņš uzsver – žigolo arods nav saistīts tikai ar seksu.

“Es domāju, ka sievietēm vispār svarīgas ir sarunas, uzmanība, pieskārieni. Beigu beigās – sekss ir tad, ja ir pārējais. Mēs paši zinām, kāds ir sekss vienkārši ar cilvēku un kāds ir sekss ar cilvēku, kurš izraisa pieķeršanos.”

Kā ar tavu izskatu - kā sievietes zina, ka tu viņām patiksi? "Tā ir tīri paļaušanās uz draudzenes teikto," atbild Emanuels. 

Kā ar samaksu? "Maksā par stundu un papildus, ko tu vēlies, cenas no 50 līdz 150 eiro," atklāj Emanuels. Ja dāma ieradusies uz masāžu, bet tās laikā iekarst un paziņo, ka vēlas kaut ko vairāk, viņš sevišķi nekaulējas un necenšas cenu uzsist uz augšu.

Ar “pārējo” jāsaprot, piemēram, kopīgs restorāna apmeklējums, došanās uz pasākumu, kam seko satuvināšanās.

Emanuels pastāsta arī par kādu ne visai ērtu atgadījumu no savas pieredzes: "Es no rīta ar taksi braucu mājās no tusiņa, un bija zvans no sievietes, ar kuru es biju pavadījis laiku, vīra, kurā man tika izteikts brīdinājums. Es nemaz nezināju, ka viņai vīrs. Tu vari novilkt laulības gredzenu, es nekad dzīvē nepateikšu, ka tu esi precējusies. Nebija patīkami, ka kaut kas tāds jāklausās. Beigu beigās viss beidzās pozitīvi.”

Emanuels uzsver – viņam ir svarīgi noskaidrot, vai sieviete ir precēta vai ne, jo viņam ir morālās robežas, kurām kāpt pāri negribas.

Vēl Emanuels pie saviem principiem, ko nepārkāpj, sauc - drošs sekss ar prezervatīvu un neielaisties nekādās attiecībās ar klientēm. 

“Man ir arī normāls darbs, līdz ar to tagad man tas ir tīri brīvdienās. Tas vairāk ir kā hobijs,” par intīmo pakalpojumu sniegšanas regularitāti stāsta Emanuels.

Viņš atklāj, ka bija laiks, kad, esot šajā profesijā, viņš sev nodrošināja pamatienākumus, nopelnot ap diviem tūkstošiem eiro mēnesī:

“Agrāk, atceros, bija gads vai divi, kad es reāli no tā varēju dzīvot. Tagad man parādījušies savi mērķi, daru citas lietas.” Emanuela pamatdarbs ir ofisā.

Vai kādreiz sanācis arī iemīlēties klientē? "Jā vienreiz bija, bet tas bija pašā sākumā. Interesanta sieviete, jutos labi es, jutās labi viņa. Viņa bija brīva.  Likās, ka vēlos kaut ko vairāk, bet sapratām, ka nav mums lemts palikt kopā," stāsta Emanuels. 

Jautāts, vai nožēlo, ka viņa dzīve iegrozījusies tā, ka nodarbojas ar ko tādu, kas no sabiedrības morāles viedokļa ir nepieņemami, Emanuels saka: “Nē. Personīgi neko neesmu nožēlojis. [..] Sievietes šajā nozarē ir ok – viss sen ir pierasts, bet, ja vīrietis kaut ko tādu uzdrošinās, viņš tiks izdīrāts līdz pēdējam, lai saprastu, kāpēc, kas viņam galvā notiek. Varbūt būs kāds, kurš nodomās: forši, es arī tā gribu, bet lielākajai daļai noteikti būs nosodījums.”

Vīrietis garantē, ka nekad dzīvē neatklās savu klienšu vārdus, uzvārdus, pat ja viņu spīdzinās. Viņš kādreiz ir domājis, ka par savu pieredzi varētu uzrakstīt grāmatu.

 Vai Emanuelam nekad nav bijis vientuļi, jo viņš nepazīst nevienu tādu otru. "Es esmu pieradis būt viens. Man tā patīk. Dažreiz pat paliek bailīgi, kad iedomājies, ka to otru nemaz nevajag," secina Emanuels. 

Pilnu interviju "Dziļi ar Džili" skaties te.